Pirms laukuma bija pat pāri 10 potenciālo braucēju, bet Kandavā ierodamies tikai pieci, kas sadalās pa rīkstnieku grupējumu un seriālu ekspertiem.
Nav pārsteigums, ka nelūgto viesu punkts tiek ātri atlikts (kā nekā seriālu eksperti).
Domājot labas domas, kā pakaramos - atliekam Kandavas ī Konservu cehu, kur filmēts tas pats seriāls kā “Pakaramo pilsētā”.
Pazudušais kuģītis kļūst par Skumjās miglas piemiņas punktu, kas piemiņai par bojā gājušiem laivotājie; mežabrāļi arī pievienojas ātri, bet kapi ir tikai dažu minūšu jautājums – līdzīgi kā arīVelnala.
Bome – varbūt Kandavas peldbaseini un nometnes?
Ap vieniem dodamies uz Konserviem, bet neliela ekskursija pāraug braucienos un pastaigās pa Kandavas punktiem. Pirmo reizi satiekam kādu komandu! Kad izstaigāti praktiski visi punkti un pie viena atrasta Bomes varde Kandavas peldbaseinos, noķeram jauniešus pulcēšanās vietā – pilskalnā, un varam doties uz kapiem.
Kamēr viena mašīna kavējas, otra jau ielīdusi kapos pāri sētai un ātri paņem punktu. Atceļā gan taciņa pazūd, un var izpētīt atraktos kapus…
Velnalā lomas mainās – kamēr rīkstnieku ekipāža smalki darbojas pa augšu, seriālu ekspertes slidinās lejup tuvāk upei. Neliela, puslegāla realitātes pārbaude pie Skumjā geo punkta, un pēc brīža tiek paņemts arī partizāņu punkts.

Kuģītis tiek locīts kā dzirnakmens vai ala; tiek pamanīta sirsniņa “bildē” un pat uzraksts “dirsa”. Sākas runas par trubām, kā arī vēl tiek aizbraukts uz Rinkuli. Kamēr rīkstnieki tur ripinās, meklējot ieeju, otri lien pa taisno un atrod slapju grāvi un pie viena arī melno bedri. Lai arī neticam, bet katram gadījumam aizbraucam līdz Zvejnieku tiltam un vēlreiz satiekam kādu komandu. Rīkstnieki izspēlē teatrālu performanci un no degungala tiem paņem punktu.
Trūkst tikai pakaramie un bomja punkts.
Bomim pirmās idejas – karjeri. Apbraukājam Jāšu un Puteļu karjerus, bet neko īsti neredz, jrūmi un tehnika. Pie tam, vienlaicīgi tklājas, ka mīklas teksts jau ņemts no šķēpmešanas. Tad viss sāk iet kopā – Bome–Mūze, Talsi–Kuldīga, segums–atkritumi. Vēl ideālāk: Sabilē ir Sporta iela pie upes, kur reiz bijusi izgāztuve, Sabilē pie norādēm uz pilsētām tieši izsists logs. Apmeklējam vēl Stendes naftas bāzi un ko tik vēl nē.
Pa to laiku lādes mīkla jau vaļā, un sāk iezagties neliela bezcerība. Arī Sabiles Citro bulku piedāvājums tāds sauss un nekāds.
Tad nostrādā pirmais veiksmes faktors – kāds mājās ir pamodies un čatā iemet pakaramo lokācijas bildi. Kamēr rīkstnieki vēl iepērkas, lidojam uz Kabili pie sliktā radinieka. Tā kā lādes mīkla jau ilgi vaļā un par bomi ticamu ideju 0, piedāvājam sadarbību Melnajai bedrei – tā apdomā, bet neatbild.
Pie sliktā radinieka cipari atrodas praktiski uzreiz un varam lidot atpakaļ. Tik nav jau kur – bomis ir un paliek bomis. Uzēdam rīkstnieku bulkas, un ienāk interesants priekšlikums no tumšās ieplakas, kuru nevaram noraidīt.
Sajūsma par objekta lokāciju (kur jau esam bijuši) – neaprakstāma, bet vismaz atrodam superātri.
Kamēr rīkstnieki vēl kavējas fotosesijā pie betona blokiem, veram lādes mīklu – un nostrādā jau trešais veiksmes faktors: seriālu ekspertes brīvajos brīžos ir bijušas un redzējušas pie rodeļiem šādu interesantu, zaļu objektu.
Seko nedaudz grants ceļu, un esam klāt – kur nedaudz pārcenšamies ar rekvizītu un iekārtojuma izpēti, līdz kāds izdzird, ka pa kalnu lido mašīna, bet kods tā arī nav nav ievadīts.
Diezgan netipisks laukums – praktiski nesatikām citas komandas.
Šoreiz trīs reizes veiksme bija pie mums, jo vēl dažas minūtes kavēšanās kādā no vietām (pakaramo atrašana, bomis, vai nezināšana par zaļo auto) – un būtu kārtējais Vannas bumbu triumfs.

Kā nozagt 🛁 FTF.
1. Izliec geokeša slēpni karjerā, dirsā tālu nost no rubas centra.
2. Vislaik atceries par slēpni un ceļā uz laukumu stāsti pārejiem par labu objektu karjerā
3. Mīklu nespēj atminēt 11 stundas
4. Uz miega trūkuma pohām savelc mīklu ar pamācības 1. punktā izlikto slēpni
5. Saproti, kādas miskastes Jūs esiet, ka nevar atminēt savu sūda geokešu 🤡
6. Esiet ar 6/7 mīklām un nespējat atrisināt karātavas.
7. Pamani, ka 🛁 lādes mīkla vaļā.
8. Stundu balticmaps.eu zūmo viensētas un meklē saistības ar radinikiem to nosaukumos.
9. Padodies un iebāz degunu rubas melnajā tirgū. 👹
10. Notirgo to pašu geokešu komandai, kura pie LĀDES veikusi foto sesiju un izlasot mīklu zina, kur jābrauc. 😬
11. Atrodi karātavas un piebrauc pie 🛁 uz IRL staredown
12. Noskaties, kā šie aizjož prom, bet nepagūst
13. Nespēj atrisināt LĀDES mistēriju arī ar spēles hintu. 🤡🤡
14. Kļūsti vēl lielāka miskaste un kļečī papildus hintus no 🛁 . Kaut vai Jūsu tirgošanās nopizdzīja šamējiem FTF 🤡🤡🤡
15. ???
16. profit

Melnā Bedre out 🤡

Vasaras brīvlaiks beidzies. Komanda izsalkusi pēc jaunas mērces, taču centieni atprasīties no darba trešdienā – neveiksmīgi.
Pēc pailgām diskusijām, Malēnijas laukuma sastāvs uz Kurzemes Šveici dodas 3 censoņu sastāvā. Papildspēkos vēl divi, kas ‘strādās no mājām’. Jau tā suboptimālo situāciju pasliktina tas, ka diviem no biedriem 6:00 no rīta ir cietais termiņš, kad jāuzsāk ceļš uz savām darba vietām.

Plāns #1: Ja iet tik pat labi kā Malēnijas laukumā, vēl mazliet palielināt tempu un hop-hop 6:00 jau finišēt kopā. Ambiciozi? Neiespējami? Jā, bet… Mēģināts nav zaudēts.

Notiesājam pa divstobrenei, nobāzējamies pie Kandavas Citro, un gaidām mīklas. Čatā parādās ziņa, ka Centrāle par mums turēs īkšķus. Patīkami, bet paši zinām, ka tas ir tāpat, kā fanot par to bērnu volejbolu komandu no filmas “Badijs spēlē volejbolu” PIRMS komandai pievienojies zelta retrīvers.
Pēc mīklu atvēršanas, pārliecinoši varianti samērā ātri atrodas 2 mīklām: PUDELE UN KORĶIS – klintis pie Velnalas, VAZAŅĶI IR KLĀT – Nelūgto viesu iecirknis.
KAPEŅU STĀSTIŅIEM atzīmēti vairāki veci kapi, gan Sabiles Vācu kapi, gan Vecie kapi pie Lielvirbiem, gan Aizdzires baronu kapi, u.c. Kaut kā šķiet, ka šim būtu jābūt Sabiles pusē.
Par 13 BRĪVĪBAS STUNDĀM varianti ir Krievu kapi Sabilē, jo tur pa lielam tikai mežs palicis un kultūras mantojuma statusu piešķīra 31.12.2022. Rodas arī variants par Padomju karavīru kapiem, bet 2 full-on kapi vienā laukumā jau šķiet tuč overkill. Tiek atvērtas arī brīvības cīņu kartes, bet nekādas specifiskas lokācijas, kas patīk, neatrodam.
BOME. Apspriešam, gan Kandavas peldbaseina apkārtni (vardes ir, kkādi betoni un akmeņi arī ir). Beigās izšķiramies, ka šis varētu būt Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā atrodamā vardes statuja. Atrodam miglainu bildi ar skulptūru, atliekam kartē, kā pagaidām ticamāko variantu.
PAKARAMAJIEM un PAZUDUŠAJAM KUĢĪTIM variantu vēl nav, bet ceram, ka laukumā esot, varianti parādīsies.

Tikai ar divām atrisinātām mīklām, divām mīklām bez variantiem un ar nepārliecinošiem variantiem pārējām, uz PB un finišēšanu 6:00 varam nepretendēt.

Plāns #2: Kamēr esam 3 cilvēki uz vietas, mēģinām savākt pēc iespējas vairāk skaitļus uz vietas, un tad jau redzēs. Heisā-hopsā laukumā!

Pirmos apmeklējam VAZAŅĶUS. Sastopam vēl kādu komandu vai komandas, kas arī pēta deju skolas logus. Pēc 10 pavadītām minūtēm pētot logus un tuvējo apkaimi, lēnām sākam pieņemt to, ko negribējām pieņemt – būs jādodas naksnīgā pastaigā pa Kandavu un jāmeklē skaitlis kādā no seriāla lokācijām. Ar Cēsu laukuma flešbekiem galvā, lēnām ienirstam pilsētā.
Par laimi trešais punkts, ko apmeklējam, izrādās īstais. Noslaukām nervozos sviedrus no pieres, atviegloti nopūšamies, un dodamies tālāk. 1/7.

Apmeklējam Velnakmeni/Velnalu, ienirstam mežā, atrodam klintis, atrodam skaitli. Pēc pēdām, vai drīzāk to iztrūkuma, šeit esam pirmie. 2/7.

Tālāk dodamies pētīt mazāk pārliecinošos variantus uz Sabiles pusi.
Sākam ar Krievu kapiem. Pēc mazas pastaigas pa šo mežu, saprotam, ka te nekā nav.
Tālāk dodamies uz Pedvāles muzeju. Lai gan esam veikuši virtuālo muzeja ekskursiju, vardes skulptūras lokāciju neatrodam. Trijos naktī pie ieejas biļetēm tikt grūti. Divi zaķi dodas iekšā tumsas aizsegā pa parādes durvīm, kamēr trešais pa sētas durvīm otrā muzeja pusē. Pēc mazliet vairāk kā stundu garas ekskursijas, pie vardes tā arī netiekam. Vienojamies, ka atgriezīšos solo no rīta, un ar biļeti kabatā atradīšu cieto abinieku. Vēlāk gan izrokam vēl kādas bildes ar skulptūru, un saprotam, ka vardes materiāls tomēr nesakrīt ar mīklas bildē redzamo. Big miss.

Ir 4:20. Jūs jau zināt, kam ir laiks! Tieši tā! (Vai arī - Nē, nepareizi, ja domājāt par PAKARAMAJIEM). Kapeņu ekskursijas! Woop woop! Ienirstam no sākuma Sabiles Vācu kapos, pēc tam pļavas vidū esošajos Vecajos kapos pie Lielvirbes. Lai gan abos kapos ir it kā pareizie elementi, un vieni no kapiem bija krietni aizauguši un izlaupīti, neviens no variantiem nebija pareizais. Šāviens garām x2.
Varianti izsmelti. Ar jauno variantu ģenerēšanu iet švaki. Pulkstenis tuvojās 6:00, kad mājās jādodas vairumam komandas. Fuuuuc….

Plāns #3. Mēģinām izdīgt draudzīgām komandām vismaz kaut kādus hintus, paģenerēt pašiem vēl kādas idejas, un ātri, ātri vēl vismaz vienu punktu savākt kamēr esam trijatā.

Hints izdīgts, un dodamies uz Zvejnieku tiltu trijatā. Kaut kā šo tiltu bijām palaiduši garām. Logo atrodam salīdzinoši ātri, taču cipars nedodas rokā nemaz. Tilta apakšas izpētītas, gali itkā arī.

Ir 6:00 – palieku laukumā viens.

Jāmeklē PAZUDUŠAIS KUĢĪTIS, tātad paļubom skaitlis ir kaut kur zem logo upē (tikai pēc spēles saprotu, ka runa bija par rāvējslēdzējiem). Kamēr velku gumijniekus un lienu upē, veikli parādās un pazūd NLP. Skaidrs - ūdenī nav. Kamēr pētu vienu no tilta pusēm, parādās un pazūd arī MB. Bļ…… Pēc vēl kādām 10 min atrodu arī skaitli. 3/7.

MB atbrauca no upes dienvidu krasta. MB parasti brauc laukumā ar gandrīz 100% variantiem. Lai gan ir iespēja, ka KUĢĪŠA punktu viņi paņēmuši, braucot uz Velnakmeni, nolemju nočekot vai ir kādas kapenes uz dienvidiem no upes. Tur to ir mazāk nekā ziemeļu daļā, un mūsu kartē ir atzīmēta tikai viena – Aizdzires baronu kapenes.
Ienirstu kapenēs, bet ticat vai nē, tumsā vienam ar lukturīti lavīties gar visneomulīgākajām bedrēm nav super duper nice. No sākuma dūša papēžos. Aizbrienu līdz betona verķiem, bet tur ķēdes nav. Jau norakstu šīs kapenes, bet pēc brītiņa atrodu gan ķēdi, gan kapliču un skaitli. 4/7.
Ir rīts. Ar saviem četriem skaitļiem esmu naturālos iedzinējos.

Plāns #4. Atrast PAKARAMOS, kamēr pārējām komandām to nav, un ar dūzi rokās, atkal iesaistīties cīņā par FTF.

Sēžot pie kapenēm mašīnā, uzroku mājas ar nosaukumu Zāģeri pie vēl viena Velnakmens. “Skabargas vai metāla skaidas” – tobiš kkas ar zāģiem. Uzroku filmu “Zāģeri”, kurā džeki viens par otru spļaudās. Internetā uzroku, ka pamestā māja bijusi “iekārtota tūristiem”, lai ko tas arī nozīmētu. Nodomāju – ‘kad prāta asums zaudēts, tad jāpastrādā vairāk ar dipu-dapu, un brum-brum’. Tobiš, ja ir vismaz kaut kāds aiz matiem pievilkts variants, tad jābrauc čekot.
Pēc garas pastaigas, apejot svaigus un apjomīgus meža cūku rakumus un sastopot bariņu ar stirnām, tieku līdz minētajām mājām, bet velti. Balta māja ir, bet pakaramo neviena. Eh.. Nebūs dūža rokās.

Plāns #5. ‘Do all the leg-work’. Vietējie ceļi šeit forši.

Pēc Zāģeru epopejas, vēlreiz tiek kartē izskatīti visi vietējie dīķi un daži arī apciemoti, aizbraukts uz Kandavas baseinu, kur tika dresēti jaunie Jaunsargi. Pēc kārtējā aplauziena pie privātīpašuma zīmes, komandas čatā parādās ziņa, ka 13 STUNDAS ir 'bunkurs 13'. Atrodam partizānu bunkuru, un dodos uz to.
Bunkurā ielienu, bet skaitli neatrodu. Kamēr meklēju skaitli koka stendu jumtos un priedi, kas atrodama mīklas bildē, lāde ir vaļā. Vienam meklējot skaitli, vieglāk pieļaut stulbas kļūdas. Pēc otrā bunkura apmeklējuma, skaitlis rokā. 5/7.

Plāns #6. Vienkārši finišēt, mazliet pastrādāt attālināti oficiālo darbu, un čiliņā pavadīt laiku dabiņā.

Pēc hinta atvēršanas, nonāku pie estrādes tieši, kad jāpievienojas darbā MS Teams sapulcei. Stundu garās sapulces laikā, tiek novērots vietējais kontingents pie estrādes, tautas tikumi un netikumi. Kad sapulce galā, kontingents nomainījies un pēc tam arī nozudis. Kamēr vietējie 13:30 taisīja ‘augšā, lejā, priekšā, iekšā’, es 14:00 praktizēju ‘iekšā, augšā, lejā, ārā’. 6/7.
Tuksnesis arī atrasts pēc hinta atraušanas. Fiksi savācu (7/7), atveru lādes mīklu, un viss uzreiz skaidrs arī bez hinta.

Lāde superīga! 10/10! Ienirstu, pabaudu. Taču pēkšņi pie trauka kāds piebrauc un klauvē. Parādās arī galva. Pieņemu, ka saimnieks man jautā: “Nu ko, mēbeles jau savedi?” –“Savedu, savedu. Drīz jau arī sākies”. Pie sevis nodomāju – “Vismaz kāda acīs - esmu te pirmais”.

Atziņa – vienam meklējot, virsotnes ir augstas, bet bedres ir traki dziļas.

Jaunrubaka piezīmes.
Pirmā ruba.

Kāds FTF, Jūs galīgi atsitušies? Es Jums labākajā gadījumā atļaušu iziet laukumu sestdienā bez lielas scēnas. Man tomēr pirmais zobiņš nāk. Un, ja es varētu runāt, tad noteikti arī pateiktu, ka Jūsu 3 dienas meklētie un kartē atliktie punkti ir galīgi garām. Bet, godīgi sakot, spožus rezultātus no Jums beidzu gaidīt ar to brīdi, kad kartē atzīmējāt punktu, kas pat nav laukuma robežās. Vēl runāt neprotu, bet tajā brīdī nebija tālu no mana pirmā vārda un tas nebūtu tas smukākais vārds. Bet, paldies Dievam, paši nācāt pie prāta un dzirdēju vien frāzi “Fiksi dzēs ārā, kamēr Mārtiņš nepamana”. Labi, ka dienu pirms izbraukšanas, Jums ir prāts citai komandai palūgt apstiprinājumu visām atrisinātajām mīklām un saprast, ka no 7, pareizas ir tikai 3. Diezgan traģiski.

Tomēr mocīsiet mani un vadāsiet pa to Abavas senleju? Nu labi, ja sakāt, ka šoreiz Jums čista ir 7 pareizas lokācijas, tad varam maukt.

Esam klāt PAZUDUŠAIS KUĢĪTIS. Vecāki uzreiz grib selfiju pie mana pirmā 7nieka punkta. Bet sanāk tikai selfijs pie mana pirmā un noteikti ne pēdējā appisiena dzīvē. Esam pie nepareizā tilta.

KAPEŅU STĀSTIŅI. Ja atskaita, ka senči kapenes sākumā meklēja otrā ceļa pusē, tad te viss pa smuko.

Otrais dublis ar PAZUDUŠAIS KUĢĪTIS. Šoreiz tilts īstais, kas vecākus tik ļoti iepriecina, ka top mākslinieciski foto no tilta apakšas. Liek man smaidīt un saka, ka šī esot tāda tūristiņu izprieca, kas esot gājusi secen FTF naktīs. Vismaz viņi man tā stāsta. Bet atklāti sakot, man liekas, ka viņi FTF naktīs mierīgi varētu arī paspēt tādas kārtīgas fotosesijas uztaisīt, tāpat ar viņu minēšanas spējām gan jau 70% laika viņi kurnēja stāvvietās.

VAZAŅĶI IR KLĀT JEB NELŪGTIE VIESI. Pilskalnā pilns ar Škoda entuziastiem, nu, nepārspīlējot, kāds ducis točna. Izrādās, šiem kaut kāds pasākums. Rezultātā skraidām pa to parku un lienam zem soliņiem, sajūtoties kā tādi nelūgtie viesi.

Ai, man apnika. Davai es nosnaudīšos un Jūs tikmēr PUDELE UN KORĶIS, PAKARAMO PILSĒTA un 13 BRĪVĪBAS STUNDAS tur paši kaut kā sadaliet un sazīmējiet. Pamodiniet, kad esam beidzot pie tā karjera.

BOME. Pamostos un dzirdu kā sencīši spriedelē, kurš vilks mani mugurā. Vsmisļi? Es taču neesmu nekāda drēbe.

Dzirdu, ka LĀDES mīkla sencīšiem ir baigā mīkla un viņi neko nerubī, nu tā, ka bez variantiem. Ja man šitie murgi būtu jāklausās 14 stundas no vietas, tad neizturētu. Labi, ka tagad varu pačīkstēt un viņi uzreiz kādam uzsit SOS ziņu un jau esam ceļā uz Zviedru cepuri.

Kopumā neslikts pirmais 7nieks, sencīši dabūja izstaigāties svaigā gaisā un izkustināt arī ierūsējušās smadzeņu rievas. Likās mazliet dīvaini, ka hinti viņiem sagādāja tik pat lielas problēmas, cik mīklas. Vai es esmu gatava ar tik “augsta līmeņa” rubakiem 1. novembra nakti pavadīt Circle K stāvlaukumā?

“Kad mūza iešmauc kaņepēs”, <A2 3-1> reports

Īsā versija: Kad #Centrāles mūza kaņepēs zilus dūmus laiž, tad mīklas ir kā melna kosmonauta pakaļa istabā bez Iļjiča lampiņas. Bet laukums kā ierasts šajā sezonā - ļoti labs. Lāde = konča.

Garā versija: Nu, varēja jau manīt, ka tauta nocietusies - pat 25% inflācija nebija šķērslis vienas dienas laikā #Centrāles krājkasītē sabirdināt daudz penijus. Kurzemes Šveice - cik romantiski! Ne gluži eiforiska sajūsma (S09E07 Studentu brokastis Jelgavā bišķi apdedzināja mūsu cerību spārniem vilnu), bet samērā jūsmīgas ekspektācijas gan bija. Kartē pat dienu iepriekš iezīmējās tīri OK laukums, kur var aizbraukt arī bez 7nieka - tā kā par ideju “Paldies!”. Mīklas pirmajā rītā gan likās tādas… ēmm… skābenas? Uz bildēm un dīvainajiem tekstiem raugoties, radās sajūta, ka visu iepriekšējo 10. sezonas laukumu mūza guļ kaut kur Abavas dzelmē vai, zilos dūmos tinusies, dara blēņas kaņepju laukā. Un daži trakie vēl laukumā plosās. Nus… KAI TAI tablete māgā un ies darbiņu rubīt - paši nezinot, esam pārāk ambiciozu mērķi sev uzlikuši jau 4.dienā doties laukumā (citu variantu, diemžēl, oktobrī nav). Atliek vien trīs vakari pa 4 stundām, ko veltīt mīklu atminēšanai, kas jau startā rāda, ka izvēlētais bomis nebūs gluži piepūsts, bet gan slapjām smiltīm pildīts. Pagājušās sezonas Smiltenes fail jau mērcē bikšu galus…

VAZAŅĶI IR KLĀT. Šī mīkla padodas pirmā - otrs rubaks bikiņ vairāk seriālus skatās, zinās teikt, ka izskatās pēc Kandavas un atspulgā ir “Nelūgto viesu” uzraksts. Tūlīt pat tiek detektēta Dārza ielas pareizā māja un reportēts, ka mīkla atminēta. Pirmais rubaks nepiekrīt - #Centrāle tik vienkāršas mīklas neliek, te jābūt kādam āķim. Tiek pieminēta pagājušās sezonas Cēsu mīkla, kur bildes lokācija nepavisam neatbilda punktam, kas vīdēja logā kādu kilometru tālāk. Ne jau velti ir jāiepazīstas ar visām liecībām, lai atrastu pareizo vietu. Otrs rubaks atkal cērt pretim, ka ir iepazīti visi 33 filmēšanas punkti un Kandavas policijas iecirknī punkts točna nebūs. Labi, Dies’ ar Tevi [nodomā pirmais rubaks], neies jau strīdēties - būs uz vietas jāskatās kas un kā.

PUDELE UN KORĶIS. Kādas interesantas dolomīta klintis! Interesanti, Google pēc bildes spēs atrast? Bilde tiek iebarota meklētājā un pirmais rezultāts - bingo! Randātu klintis! Blakus upe - viss saskan. Tiek palielināta karte, bet… kaut kas nav riktīgi. Tā upe sākas ar citu burtu - Gauja! I’ drit vai nazīt! Prieks nošļūc gar pliko kāju istabas čībā un tur pazūd. A tik līdzīgas tās klintis bija… Tālāk jau sākas riņķa dancis, trenkājot pa visu Abavas ieleju dolomīta atsegumu bildes, mēģinot uziet kaut ko pietiekami stāvu un līdzīgu. Teksts norāda, ka būs pie upes dubļainā krasta, tā kā jābūt kraujai upes krastā, šaubu nav! Tiek izvazāta visa Abava šurpu turpu, bet nekur neviens nav iekakājis līdzīgas bildes internetā. Otrs rubaks slinki apskata Velnakmeni, vienīgi priekš kam - nav skaidrs. Vieta forša, bet tur tuvumā nekā interesanta nav. Tiek pētīti dažādi ekotūrisma ceļveži, pastaigu takas… Langsēdes klintis pie Imulas upes! Tur kā reizi garām iet Imulas taka - būs! Huh, atminēts pat bez hinta! Un pirmajam vakaram tas arī viss - laiks uz čučumuižu, lai no rīta var darbiņu rubīt…

KAPEŅU STĀSTIŅI. Nākamajā vakarā abi rubaki liek kopā tukšās galvas un mēģina pīpēt mīklas tālāk - neiet nekādā lāgā. Nu, tā, ka galīgi nemaz. Vairākkārt izlasītie mīklu teksti ne aiz kā neaizķeras - tiek prātots, ka šoreiz vainīga ir dīvainā #Centrāles mūza, kas guļ šķērsām kaut kur Abavas dzelmē vai iemukusi kādā kaņepju laukā un tur klusībā kaut ko kūpina. Pašiem jau vainas nav, vien galva tukša kā alumīnija piena kanna. Kaut kā, karti šurpu turpu šļūcinot, zem Kandavas izlec Aizdzire, kas uz brīdi uzjautrina abus rubakus, un turpat blakus atzīmētā Koškuļu baronu kapsēta. Kāpēc tāda atzīme tur uzradusies, nav skaidrs, taču bezizejas variants ir atzīmēt šo vietu kapeņu stāstiņiem - tāpat jau citu variantu īsti nav. Noderīgas bildes īsti atrast nevar, tāpēc derēs, kaut gan tāpat skaidrs, ka nebūs.

BOME: UZVARA IR TEPAT. Tālāk galīgi neiet bez hintiem, mīklas tādas, ka neko saprast nevar. Tiek atvērti hinti atlikušajām četrām mīklām… un viss kā parasti - mīkla mīklā. Nu, labi - pāris hinti tā kā lietojami, otrs pāris galīgi bez poņas, jo tāpat nekas nav skaidrs. Viens no lietojamajiem hintiem ir Bomes milzīgajam teksta blāķim ar dīvaino interviju. Akmens tuksnesis laukuma otrā galā? Jā, blakus Rendai ir kādi četri tādi. Pēc ātras izpētes uzmanība tiek piesaistīta Jēču karjeram - tur tā kā ūdens pančka varētu būt ar tādu kā saliņu viducī. Tā kā vienās kartēs neko skaidri nevar saskatīt, tiek pētītas citas satelītkartes, bet tajās uzrodas bēda - nekāda dīķa Jēču karjerā nav. Ātri tiek pārskatīts tuvumā esošo akmens tuksnešu plejlists un uzmanība pārslēdzas uz Pūteļu karjeru. Pēc datiem tas tā kā būtu savu darbu beidzis, vienā malā uzrodas kāda derīga peļķe ar savādu veidojumu labajā pusē. Īsti nevar saprast, kas tas ir, bet izskatās pēc kaut kādas betona būdeles. Apmēram piecpadsmit minūtes pirmais rubaks vēl prāto - ir vai nav, bet tad viss saliekas kopā - stikla taru taču pūš, tāpēc Pūteļi, templis arī ir. Geļdēs!

13 BRĪVĪBAS STUNDAS. Bez hinta nekā, bet ar hintu uzrodas doma par nacionālajiem partizāniem, jo runa ir par bunkurīti. Aktīvi tiek meklēts, kur kāds partizānu bunkurs iraid Abavas senlejā un visai drīz uzpeld 2020. gadā atrastais tā saucamās “Kanādas piecīšu” grupas bunkurs kaut kur Veģupītes krastā. Tiek izpētīta visa pieejamā informācija, bet dislokācijas vietu tam bunkuram tā arī neizdodas atrast. Meklēšanas laikā vairākkārt uzpeld nacionālo partizānu kauju vieta kaut kur zem Rendas, taču izskatās kaut kā ne gluži laukumā - mazliet par tālu no Abavas senlejas, kaut arī no Kandavas kādi 27 km un laukumā iederas. Meklēšanas laikā tiek atrasta inčīga “Vilku” dziesma “Bunkurs 13”, kas ļoti pat atbilst Kanādas piecīšu “performancei”, vienīgi tas bunkurs… Iezīmējas meklēšanas areāls - 8 km bridiens caur kaut kādu čuhņu gar upes krastu. Tā kā nekas labāks neatrodas, ar smagu nopūtu tiek iezīmēts bridiena sākums kādā nekurienes sagāztās malkas valstības punktā. Baigi negribās, bet, ja reiz nevaram atrast īsto vietu, būs jābrien cauri brikšņiem. Ehhh… smagi.

PAZUDUŠAIS KUĢĪTIS. Pilnīgs nonsenss, pat ar visu hintu. Hints palīdzētu, ja vismaz būtu kāda nojausma, ko jāmeklē, bet tā… pilnīga pakaļa. Tiek pētītas laivu piestātnes, laivošanas vietas, kur kaut kas varētu pavērt/aizvērt kaut ko. Kaut kas varētu būt laiva, bet ko piestiķēt rāvējslēdzējam? Meklējumi beidzas ar neko, otrais vakars arī cauri - paliek vairs pēdējais vakars un tad kā būs, tā būs. Nākamajā vakarā viens rubaks tik ļoti aizkavējas darbā, ka nekāda dižā minēšana vairs nesanāk. Otrs nomuļļājas pāris stundas ar atlikušajām mīklām, nekādā jēgā netiek un atmet ar roku - kad nav, tad nav. Vēlāk gan, pakojoties laukumam, sanāk pārmīt kādu vārdu un izskan, ka pazudušais kuģītis varētu būt kāds trošu tilts vai pat trošu ceļš, jo angliski baigi feini skan - zipline. Ideja iepatīkas tik ļoti, ka tiek nolemts pārgulēt ar to.

PAKARAMO PILSĒTA. Ideju nav - ne ar hintu, ne bez. Ir izmeklētas visādas pirtis gar Abavu un pietekām, kur dvieļus pakarināt, dzerstiņus sarīkot un pie dīķa pašņākuļot, bet iznākums ir tieši tāds pats kā sākumā - nulle. Atliek vien braukt laukumā un cerēt, ka tur kāda ideja nogrābs aiz pakaļas.

Laukumā dodamies agrā sestdienas rītā, kad lielais vairums vēl saldā miedziņā čučā, jo darbiņš būs jāpadara liels. Pēc čujkas, atminētas ir tikai divas mīklas - Bome un Vazaņķi, kaut gan pēdējā varētu prasīt atvērt neizmanto hintu. Cauri rīta miglai dodamies uzreiz uz pašu tālāko laukuma galu, lai Pūteļu karjerā sameklētu to, kas tur noslēpts. Pa ceļam spriežam, ka kādam punktam jābūt Sabilē, visticamāk, vai nu Kuģītim vai Pakaramajiem. Aiz Sabiles acīs iekrīt Sventes dzirnavu trošu ceļš - nu, tik uzkrītoši, ka vai acī dur! Eu, bet reāli kuģītis! Divas troses uz abām pusēm un pats pa vidu kā kuģītis. Ideja dikti iepatīkas, nu jau gandrīz 100% pārliecība, ka ir. Vienīgi nav skaidrs, kas ir tas bubļiks ar caumuru vidū, bet to jau uz vietas pētīs. Mazliet tālāk parādās zīme uz Māras kambariem - pirmais rubaks domīgi atskatās uz zīmi, kamēr otrs jau protestē: “Nē! Nu, nē!!! Tur nav nekā, tici man!”, bet velti - pirmais jau ieņēmis galvā, ka atpakaļceļā jāiebrauc, jo #Centrālei niķis šad tad ielikt kādu punktu feinā dabas objektā. A ja nu?

Netālu no Rendas ceļmalā pazib norāde uz Rubeņa bataljona karavīru kapavietu. Mašīna pašaujas garām, bet jau pēc pārsimts metriem kauc bremzes un braucamais tiek mests riņķī - pēkšņā atklāsme vīd abu rubaku degošajā skatienā. A ja nu ir īstā vieta mežabrāļu bunkuram? Šosejas gludeklis pa aizaugušo ceļu tiek ieskrāpēts līdz meža krustcelēm, kur pamests likteņa varā - ir te kāds riktīgi spolējis pavisam nesen, tātad ir pētījuši šo vietu. Pacilājums ir tik liels, ka abi rubaki aizjoņo pa nepareizo meža ceļu uz kādu tālāku egļu audzi pētīt brūnās papardes un izlauztos kokus. Bunkura nav, kapavietas arīdzan. Nebūs taču vienkārši mežā mietu iesprauduši - tādām aktivitātēm zīmes neliek. Laikam tomēr tas otrais ceļš būs īstais. Riksis atpakaļ, riksis uz priekšu un abi rubaki aizelsušies sasniedz piemiņas vietu. Hmm, izskatās cerīgi, vienīgi bunkura nav. Varbūt bunkurs ir mazā apsegtā malkas čupiņa, kas smukā piramīdā sakrauta - ar neapbruņotu aci var redzēt, ka ir spietots tai apkārt. Tupus rāpus tiek izpētīta malkas kaudze - nea, nebūs. Dažas minūtes tiek veltītas neeksistējoša bunkura medībām tuvējā apkārtnē, lai abi noskumuši dotos atpakaļ uz mašīnu. Nu, kam negadās - neba pirmā reize! Piedzīvojumi jau tikai sākušies.

Pūteļu karjera pirmās iebraucamās vietas aizbērtas ar grants kaudzēm, taču navigācija rāda, ka nav tam jāpievērš uzmanība, jo punkts ir tālāk. Mašiņš lēnām šļūkā garām katrai aizbērtajai iebrauktuvei un netālu no finiša pirmais rubaks sajūsmā iespiedzas:
“Rekur ir!!!”
“Ko? Kas? Kur? Ko tu ārdies?” neapmierināts ir otrais un skatās uz taisni izstiepto trīcošo pirmā rubaka pirkstu, kas cenšas parādīt meklēto taurenīti, kas pielīmēts uz šlagbomja trubas. “Ā, šitais… Par ko tāds satraukums?” Vien vēlme iziet laukumu paglābj otro rubaku no nožņaugšanas uz vietas par šādu ķircināšanu. Zīme liecina, ka jādodas iekšā karjerā un jāmeklē templis - vieta īstā. Rīta dzestrums nav mazinājies - ja mežā bija ap četriem grādiem, tad te labi ja pieci. Mazliet tālāk peļķes malā cauri krūmiem jau vīd “templis”, vienīgi peļķei jāapiet apkārt. Skaitlis atrodas ātri (tādu nevar nepamanīt), beidzot tiek saprasts kā bilde ir taisīta. Ok, viens no septiņiem ir. Sākums labs.

Mašīnā tiek pārspriests, kurp tālāk doties. Zem Rendas ir tā partizānu kauju vieta, kas atlikta kartē un baigi maisās - ja neaizbrauksim un neapskatīsimies, pēc tam baigi grauzīs. Laika ziņā arī nav diži liels kavēklis, vien kāda pusstunda. Sanāk braukt garām gar Nacionālās pretošanās kustības muzejam - tur varētu pajautāt par Kanādas piecīšiem, kur tad īsti viņu bunkurs ir. Vienīgi vēl ir par agru, bet atpakaļceļā jau vajadzētu būt tam muzejam vaļā - tad arī iebrauks apjautāties. Domāts - darīts! Lēnām pabraucam garām muzejam, cerībā, ka tomēr būs vaļā vai vismaz kāda dzīva dvēsele pagalmā klaiņos, bet nekā - jābrauc vien uz to cīņu vietu. Tāpat skaidrs, ka tur nekā nav, bet aizbraukt vajag. Piebraucot sākam štukot vai maz ir vērts braukt iekšā. Kamēr prātojam, pa ceļu izbrauc kāda mašīna un, mūsu skatienu pavadīta, pazūd tālumā. Rubaki? Cerība uzplaiksnī ar jaunu liesmu. Laikam jau nē, bet jāiet skatīt, kas te tāds labs rīta agrumā redzams. Pa ceļam ātri iepazīstamies ar partizānu lietām un klajumiņā - ka tavu m… - bunkurs! Tāds maziņš, meža malā, pašā nostūrī, ar dūmenīti, bet bunkurītis! Abi rubaki grūstīdamies laužas iekšā un sāk spīdināt ar lukturīšiem visās malās. Pirmā sajūsma ātri noplok - nea, laikam nav. Tiek paspīdināts pažobelēs, kanniņā, zem baļķīšiem, jumta korē, mazliet zemāk… Yopt! Atspīd kā runcim zvani! Plāksnīte! Kā? Kāpēc šeit? Sajūsma ir tik milzīga, it kā jau Lāde atvērta.

Atradums un veiksme tik ļoti iedvesmo, ka rodas sajūta - nu tik aizies! Viss, tagad jābrauc tas sūda kuģītis savākt! Maršruts tiek nosprausts kaut kā mazliet greizi, taču tas jau nekas - viss notiek, mums smaida veiksme! Uz šosejas tiek lepni pabraukts garām norādei uz Sventes dzirnavām, un otrs rubaks jau ir satraucies:
“Eu, dullais! Kur tu brauc?! Tās dzirnavas nu jau ir atpakaļ!”
“Mieru, tikai mieru! Mēs tagad fiksi uz Māras kambariem - dzirnavas pagaidīs.”
Otrs rubaks dusmās gandrīz izlec pa mašīnas logu, kamēr pirmais vien smīn:
“Es zinu, ko daru - tici man!”
“Idiots…”, noburkšķ otrais un līdz ar mašīnu kratās pa nelīdzenā iebraucamā ceļa grambām. Līdz kambariem iebraukt neizdodas - vēl kāds kilometrs kājām ejams cauri slapjajam mežam. Pa ceļam abi rubaki apmainās dzēlībām līdz nonāk pie trepēm, kas ved uz smilšakmens iezi.
“Kādas jaukas trepes, kādas patīkamas atmiņas!” sajūsminās pirmais rubaks, kamēr otrais dusmās šņāc:
“Es tev acis vienreiz izskrāpēšu! Kāpēc mēs uz šejieni atvilkāmies?”
Nu, lieki teikt, ka nekāda punkta šeit nebija - pēkšņā ideja, ka Māras kambari varētu būt Pazudušais kuģītis, neapstiprinājās - mazā urdziņa, kas sadala smilšakmens iezi uz vienu un otru pusi un ko pat par strautiņu nosaukt nevar, ne tuvu nesatur norādi, kurp aizpeldēja Kuģītis. Gadījuma pēc tiek iztaustītas un izpētītas trepes un platforma, bet velti - te nekā nav. Pirmais rubaks ar pendelēm tiek dzīts atpakaļ uz mašīnu.

Atzīme Googles kartēs uz Sventes dzirnavām izrādās pavisam citā vietā nekā ceļa zīmes rāda. Tas rada nelielu konfūciju, taču pēc mirkļa jau rodas izskaidrojums, kas norādīts hintā - “viens vienā galā, otrs otrā galā”. Laikam divas lokācijas, kaut gan… vvz. Labi, braucam iekšā pa pirmo ceļu, kur glaunas ceļazīmes rāda. Meža ceļš, pļava, sēta, mājas un… wtf? Laikam nebūs īstā vieta, kaut kā neriktīgi te viss izskatās. Kamēr mūs vēl nav savaņģojuši, fiksi atpakaļgaitā kārpāmies atpakaļ, mašīnai apakša kaut kur aizķers, nograb, bet pofig - jāmūk kamēr var. Stulbi blisinādamies, izbraucam atpakaļ uz šosejas - tā ir, ka lien kur nevajag! Skaidrīte - otrā vieta būs īstā, kur tās bildes gugulī bija. Gabals pa šoseju atpakaļ uz Sabili un griežam iekšā sētā. Mājas, pagalms, dusmīga tante ar iespiestām rokām sānos, skaļš bobis… Nu, baigi dīvainā vieta 7nieka punktam. Palūram, vai nevar kaut kur izbraukt cauri, taču bobis jau kož mašīnai riepās - laikam tomēr nebūs, ārā jau nekāps, jo tas bobis dārgās rubas bikses noplēsīs vienā setā. Ok, ideja bija laba, mēģinājām, bet laikam tomēr aizšāvām garām. Dīvaini būtu, ja rubaki nakts vidū te (vai iepriekšējā vietā) pa sētu sāktu vandīties…

Pēc neveiksmes dodamies uz Sabili, kur vietējā sidra namā iztērējam kaudzi naudas smukām nervu zālēm un sirds drapēm. Jāštuko, uz kuru pusi tālāk dosimies. Kartē tuvākais punkts rādās Langsēdes klintis Imulas krastā - šo mēs atminējām bez hinta. Navigācija rāda divus maršrutus - pa augšu vai apakšu, apakša izskatās visloģiskākais ceļš. Mašīnā iekšā un nākamie piedzīvojumi on the way. Pa ceļam zīmes rāda, ka kaut kāds ceļš ir slēgts, bet mēs tik maucam uz priekšu. Pagrieziens uz Zviedru cepuri - rāda, ka ceļš slēgts, bet mums maršruts iet tieši tur. Ok, ja slēgts, tad slēgts - braucam taisni. Atpakaļskata spogulī pamanām, ka aiz muguras braucošais pelēkais Volvo nogriež uz Zviedru cepuri. M? Rubaki vai vienkārši random personāži? Bet iebrauca it kā slēgtajā ceļā. Iebrauca! Fiksi pa mēmajiem, mašīna ceļa vidū riņķī, akmeņi pa gaisu un mēs jau nesamies atpakaļ. Nobraucam lejā, pa ceļam pavīd doma ar rodeļiem pavizināties, bet to atmetam, jo Volvo noparkojas pie ēkām - mums ceļš brīvs. Pasmīkņājam par zaļo piena gaziku stāvlaukuma labajā pusē: “Rekur īstā rubas mašīna!” un atduramies pret ķieģeli - ceļš tiešām slēgts. Besī ārā tā tupā nafigācija! Jābrauc baigais gaisa gabals riņķī, lai nonāktu pie tām sūda klintīm. Vajadzēja izvēlēties augšējo maršrutu, bikiņ dusmas par pašu neveiksmi un zaudēto laiku.

Izbraucam baigo līkumu apkārt un griežam kādā sānceļā, kurš it kā aizved līdz pašām klintīm. Pēc pāris kilometriem ceļš iegriež sētā, bet kaut kāda šaubīga taka ved no stāva kalna lejā - stulbā nafigācija rāda, ka mums pa grambām jāripo lejā. No sētas izskrien divi skaļi bobji un metās dzelzs karietei bamperus plēst nost. Mēs fiksi atpakaļgaitā, metam ripā un prom. Lielākais bobis vēl kādu kilometru jož pakaļ un ik pa brīdim mēģina iekampt mašīnas spogulī līdz apnīk. Atpakaļskatā var redzēt kā šams apstājas, nopēta ceļu un nomīnē vienā vietā. Dirsiens tāds! Kādā sānceļā atkal griežam riņķī un lēnām čukčinām atpakaļ, ieslīdam kādā brīvā vietā ceļa malā zem kokiem, liekam braucamo mierā un ar lielu līkumu pāri pļavai ātri soļojam uz upes ielejas pusi. Tikuši līdz ielejas malai, sākam iet gar to, bet acīgie rējēji jau palēkdamies nesās uz mūsu pusi pāri pļavai - pamanīja, maitasgabali tādi! Mēs fiksi lecam lejā un tenteru tenteriem pa nogāzi lejā pāri pļaviņai uz lielajiem krūmiem - neies jau bikses maitāt. Nātres, usnes, zari pa seju - gar acīm viss ņigu-ņegu un mēs attopamies starp kokiem uz takas upes kraujas malā. Ok, tas bija neganti ātri un nesaprotami, bet vismaz skaidrs, ka esam netālu no kartē atzīmētās vietas. Pa taku aizejam līdz kādai pļavai un mājām - oops! - esam pagājuši punktam garām. Jāmēģina līst gar upes krastu atpakaļ. Gara zāle, krūmi, dubļi, slapjš - viss kā mīklā. Bet sajūsma ātri noplok, jo tas “slapjš” kļūst pārāk dziļš un dubļains, bez tam jau jābrien pa pašu upi. Nē, ies pa augšu - pa taku. Nonākam atzīmētajā punktā, bet te nekā nav. Nu, vismaz neredz. Kur tā dolomīta krauja, vvz - taka ir pašā stāvkrasta augšā, lejā stāvas nogāzes - kā lai tiek pie tā sūda dolomīta? Sākumā spietojam pa augšu, pētot kaut ko spīdīgu kokos. Nav. Palielinām meklēšanas diapazonu līdz 400m no punkta - arī nav. Viens rubaks, riskējot ar bikšu tīrību, šļūc lejā pa stāvo krauju punkta vietā - o! Dolomīta slānis kā dzīvs! Bet… ne tas dolomīts - pārāk smalks. Tikmēr otrs rubaks jau paspējis aizbizot līdz takas galam un atbizot atpakaļ, reportējot:
“Pa ceļam uz takas nekā nav!”
“Laikam vieta nav īstā, jo arī dolomīts nav tāds kā bildē…” skumju secina pirmais. Tiek atvērts hints - cepetis, kaut kādi noziedzīgi plāni un loģisks iznākums - wtf? Nekas nav saprotams. Abi mēģina kaut ko izpīpēt, kamēr tiek brists atpakaļ uz mašīnu, bet neviena jēdzīga doma galvās nedzimst. Nu, nav jau pirmā reize. Pa ceļam uz takas satiekam trīs šarmantas dāmas – pirmā doma “Rubaki!”, bet nē – vienkārši pastaigājas un bauda dienu. Mēģinām uzzināt no viņām, vai dolomīta klintis kā mīklas bildē ir kādā tuvākā apkaimē. Rokas šaudās uz visām pusēm – tur var aiziet, šiten paskatīties, bet jēdzīgas atbildes tā arī neiegūstam. Žēl.

Tā kā suņi abus rubakus vairs netrenkā, var mierīgi padomāt, kurp tālāk doties. Tuvākais rādās kartē atliktais baronu kapsētas punkts zem Kandavas. Ok, der, jo nākamais Vazaņķu punkts Kandavā tad būs loģisks turpinājums pēc kapiem, kur tāpat nekā nav. Pa ceļam pasmīkņājam par vientuļo mašīnu pārkinga vietā pie Velnakmens un pagriezienā uz Aizdzires pusi acīs ielec ceļazīme ar šīs vietas nosaukumu un autiņš gandrīz tiek nobremzēts ceļa vidū. Eu! Aizdzire! Tas taču variants Pakaramo pilsētai! Hintā taču bija rakstīts, ka viens tur kaut kur pillā uz soliņa guļ - Aizdzire = dzērāju pilsēta. Gan jau ka te kaut kur ir kāds dīķis, pirts, soliņi, pakaramie… Fiksi atmiņā tiek izmalti varianti, kas te atrodams. Aizdzires muiža! O, jā - īstā vieta, kur festot un pēc tam kaut kur nosnausties. Muižā viss sākas, pēc tam jau katrs randomā krīt, kur pagadās. Muižā ir priekšnams ar drēbju pakaramajiem, kur karināt manteļus - īstā vieta, jābūt! Tāpēc jau likās, ka tā baronu kapsēta ir galīgi garām, ja reiz pakaramie tuvumā. Vai arī tomēr nē? Tā kapsēta no muižas tā mazliet tālāk atrodas, būs vien jāaizbrauc pažūrēt - a ja nu tomēr? Bet sākumā jāpalūr uz muižu. Mašīna tiek apturēta ceļa malā netālu no kaut kāda grausta un skumji pētīts kārtējais cerību sabrukums - nu, nē! Iekopts dārziņš, pār kuru jābrien līdz tai pussabrukušajai ēkai. Nu, vai arī pāri suņubrukšķu pļavai. Drūms skatiens kartē… un kārtējā eiforija - tā ēka taču nav īstā! Īstā ir aiz pagrieziena. Vot, loši! Gabaliņu tālāk slejas jau majestātiska muiža, tiesa tāda paplukusi un bez logiem, bet derēs - ja ne muižā, tad gan jau kādā blakus esošā pirtī būs, vienīgi jābradā daudz. Bet to pēc tam - vispirms uzmetīs aci tiem baronu kapiem.

Baronu kapiem slaidi pašaujam garām, vien ar sānu redzi krūmos ieaugušos stabus knapi pamanām. Drūmākie krūmi, kaut gan līdz kapličai ceļš izpļauts. Sākam pētīt, kas šajā krēslas valstībā labs skatāms. Sajūta dīvaina - šitik izpostītus kapus vēl nebija nācies redzēt. Te nu gan vandāļi ir pamatīgi gājuši pāri - izraktas bedres, nolauzti krusti, zemē iemīcītas kapu plāksnes… Viens rubaks aizlaužas līdz sabrukušajai ēkai (laikam kapliča), bez lielas intereses aplūko interjera ovālu… un nogāztā jumta paliekās atrod pieskrūvēto plāksnīti. Wut?! Tiešām īstā vieta? Neviltota sajūsma abiem rubakiem, kārtējais aplis pa kapiem, nu jau ar entuziasmu pētot kapakmeņus un atpakaļ uz Aizdzires muižu pakaramos meklēt. Apmēram stunda paiet, bradājot pa muižu, tās areālu, sagruvušajām blakus ēkām - nope, ideja bija laba, bet vieta nav īstā. Kaut gan nav jau nemaz tik slikti - vismaz ziņkāre apmierināta…

Pie Vazaņķiem Kandavā ierodamies ap trijiem dienā, pa ceļam sargājot galvas no visur krītošajiem asajiem kastaņu fakapiem. Otrs rubaks aktīvi rāpo, ložņā, lēkā ap deju studijas ēku, kamēr pirmais, degunu raucot, izbradā perifēriju. Nu, loģiski, ka šajā vietā nekā nav, un nav jau nekāds brīnums. Kādas piecpadsmit minūtes abi rubaki vēl cenšas kaut ko apkārtnē sazīmēt, bet velti - jāver vaļā hints. Vieta, kur saskaņoja versiju. Vieta… kāda vieta? Neviens šo seriālu nav skatījies, attiecīgi poņas nekādas. Tiek noskenēts logā esošais QR kods un kartē mēģināts saprast, kur tad var satikties un versijas bīdīt. Tuvākais pukts ir blakus bildes vietai, taču otrs rubaks jau reportē, ka pārbaudīts un tukšpadsmit. Nu, tad varbūt derēs 22. vieta parkā uz soliņa? Tur jau kāds cits rubaku pāris skumjām sejām spieto, mēģinot kaut ko sazīmēt. Aplūkojam soliņu, palūram miskastēs, pažūram ap tālākajiem soliņiem - nekā nav. Kamēr otrs rubaks aizklīst tālēs zilajās lejup gar kalnu, pirmais uzmanīgi nopēta bildi no seriāla un dodas kalnā augšā - izskatās, ka varētu būt kalna galā. Mazliet dusmīgs skats no kāda vietējā bomža pie miskastēm, kas laikam rubaku par tukšo pudeļu konkurentu uzskata, un drīz vien jau kokā atrodas meklētais. Vieta tiek nohintota uz vietas rezidējošajam rubaku pārim “Tajā koku rindā” un dodamies uz viesnīcu - tā kā vairāk sakarīgu punktu nav, jāpasēž, jāpaēd, jāpadomā. Pa to laiku citas komandas viena pēc otras ver vaļā lādes mīklas un finišē laukumus samērā ātri - ahā! Lāde būs samērā viegli atminama. Varbūt. Lādi atver #GanJauSanāks (tiem vienmēr sanāk), Bliezējčūskas (o! Mūsu cerību stariņš!) un 7.elements (gan jau ka ar astoto elementu padusē).

Kafūzī, pasūtīto paiku gaidot, apspriežam variantus atlikušajām trīs mīklām - izskatās galīgi čābīgi. Nekas no kartēs atzīmētā neder, bet par kaut ko citu pilnīga bezideja. Kādu brīdi vēl mēģinām prātot gan šā, gan tā, bet galvā gudras domas nu nekādi neraisās - vienkārši tupa gribās ēst un viss! Labi, ka Bliezējčūskas laukumu izgājuši - pajautās šamējiem kādu hintu. Varbūt palīdzēs (parasti palīdz), visādi citādi, zemu klanīdamies, galīgā izmisumā ap septiņiem vakarā (tāds deadline ir noteikts iepriekš) nāksies #Centrālei kļaņčīt pendeles. Mums par lielu prieku Bliezējčūskas ne tikai nohinto, bet pasaka precīzas vietas Pakaramajiem, Pudelei un Kuģītim. Pudele = Velnakmens, Kuģītis = Zvejnieku tilts, Pakaramie = Kabiles estrāde. Uz brīdi paliekam uz pauzes, jo ļoti nošokē Velnakmens, kuram garām pabraucām pavisam nesen. Kabile vispār netika izskatīta, jo izskatījās ārpus laukuma… tāpat kā partizānu cīņu vieta. Kas ir Zvejnieku tilts, vispār nav skaidrs, bet to sameklēs. Kaut ēdamais vēl nav atnests, mums jau ir atvieglojuma caureja - sakām milzīgu paldies Bliezējčūskām, kas atkal mūs aiz ausīm no dūņām izvilka (līdzīgi kā Smiltenē).

Ar jaunu sparu metamies laukumā - pirmais sarakstā netālu esošais Zvejnieku tilts, kas izskatās no vecā laukuma iekritis. Beidzot tiek izprasts mīklas teksts, kas norāda uz seno punktu S04 laukumā, ko #Centrāle čatiņā hintoja, arī bilde internetā norāda uz hinta rāvējslēdzēju. Tilts tiešām izskatās kā ar armatūras rāvējslēdzējiem. Mašīna malā un ātri dodamies pāri tiltam, jo šaipus kaut kāda mašīna mētājas. Iedomātie rubaki šeit nav, tāpēc sākam pētīt koka tramplīnus, patilti, krūmus, saliņu upē. Nekā nav. Brīdi vēlāk tiek atrasts no drātīm veidots BK taurenītis, kas iepīts armatūrā - tāds aprūsējis, izskatās no iepriekšējā laukuma. Hmm, labi saglabājies! Tātad blakus esošais cipars ir sen jau novākts. Pats skaitlis nedodas rokā ilgi - nu, nav nekur plāksnītes vai uzpūsts. Vēlreiz tiek nopētītas dzelzsbetona konstrukcijas, krūmi, aploku stabiņi, tramplīni abās pusēs. Tukšpadsmit. Vēl viens aplis un vienā tilta galā armatūrā tiek pamanīts tāds pats aprūsējis drāšu veidots skaitlis. Wut? Laukumu astoņus gadus atpakaļ nenovāca? Uzmanīgāka izpēte un uz drātīm redzamas svaigas flaķeņu pēdas. “Viens vienā galā, otrs otrā galā” - hints, yopt! Nu, moins! Pakaļas!

Velnakmens tiek sasniegts jau biezā krēslā. Abi rubaki dodas lejup pa stāvo taku, jo redzētais video norāda, ka dolomīta klintis ir kaut kur lejā pie upes, jo filmēts pie pašām klintīm. Mežā jau tumšs, lukturīši spokaini rēgo garas ēnas, gravā redzama dziļa, melna tumsa un galvu reibinošs stāvums. Lejā pie upes viss biezos krūmos, stāvo krastu un dolomītu nekur nav. Rubaki sadalās un gar upes krastu dodas katrs uz savu pusi. Lai kā arī meklētu, dolomīta šajā melnajā peklē kā nav, tā nav - krūmi, dubļi, saskrāpētas sejas, netīras bikses un citas nejaucības. Pirmais rubaks neiztur un dodas atpakaļ kalnā augšā, iemaldoties pie Velnalas. Lai kā meklētu, tur arī nekas līdzīgs dolomītam nav. Ar lukturi tiek mēģināts iespīdināt kaut kur augstāk, kur kāds nogāzts koks un slapji dubļi, bet ne sūda neredz. Atvelkas otrs rubaks, Velnala tiek izspīdināta līdz katram smilšu graudam, bet dolomīta nav. Abi mēģina uzrāpties gar nogāzto koku pa dubļiem augstāk, taču tik ellīgi slidens un risks nožauties kaut kur lejā tumsā, ka ideja noiet pa kraujas augšu šķiet daudzkārt pievilcīgāka - varbūt tur to dolomītu ieraudzīs? Riskants pārgājiens gar kraujas malu pa augšu, taču bez stāvas kraujas, dubļiem un sagāztas malkas neko vairāk neredz tajā tumsā. Tiek pētīti koki uz takas, koki kaut kur zemāk, sūnas, celmi - nekā. Besī ārā! Kur ir tā sranā klints? Kur punkts? Izmisumā telegramma tiek nosūtīta Bliezējčūskām, kas atbild, ka jārāpjas pa dubļiem augšā gar Velnalu. Otrs rubaks kategoriski atsakās pa dubļiem mīcīties un dodas prom uz mašīnu. Pirmais ieslēdz zemo pārnesumu un uzmanīgi stiepjas augšā pa dubļiem, koku, nākamo koku, vēl vienu koku, slideniem un apsūnojušiem dolomīta akmeņiem, vēl vienu apsūnojušu koku un nostājas aci pret aci milzīgas dubļu čupas pakājē, virs kuras luktura gaismā rēgo meklētā klints. Knapi kājās turoties, līgojoties līdz ar plānajiem kociņiem un neganti lamājot #Centrāli, paralēli tiek meklēts, kur tad plāksnīte var būt pieskrūvēta. Paiet kādas piecas minūtes līdz kaut kur lejā atspīd meklētais. Rubaka lamas nu jau piepilda visu dziļo gravu - ja augšā uzrāpties vēl bija ciešami, tad lejā tikt jau ir pizģec. Bet tomēr kaut kā izdodas, neparaujot uz sausā dibuā. Kājas gan tādas, ar kurām mašīnā līst negribās, tāpēc atpakaļ uz mašīnu nākas šļūkāt pa mitro zāli.

Ap deviņiem vakarā izdodas tikt līdz Kabilei, kur taisnā ceļā abi rubaki stūrē pie estrādes skatuves. O, neesam vienīgie! Skatuves labajā malā tusē pieci rubaki un par kaut ko sparīgi diskutē. Apmetam slaidu loku, parkojam autiņu nostāk - rubaki izslēdz savam mašiņam gaismas, telefonus sabāž kabatās… Kautrīši tādi! Nekā nebija - ies sveicināties!
“Labvakar!” sveicinām rubakus un pieklājīgi apjautājamies: “Kā sokas?”
“Labvakar! Mums viss labi,” atbild nezināmā rubaku komanda.
“Kurš punkts jums?” komunicējam tālāk.
Neliela pauze, minstināšanās: “Nezinām… Un jums?”
“Mums pēdējais,” priecīgi atbildam.
“Ko jūs meklējat?” nu jau jautā nepazīstamā “komanda” un izkārtojas puslokā ap mums.
O, fcuk! Paceltā kāja lēnām tiek nolaista uz skatuves dēļiem un nāk apskaidrība - tie džeki nav rubaki, bet gan vietējie! Ātrs skats uz skatuves dēļiem - šmidziņa, koliņa, glāzītes… Yopt! Viens pret pieciem - tikai klope ar vietējiem vēl šodien trūka! Ja 7nieka mīklām smadzenes bija kūtras, tad te jau turbo režīmā sāk strādāt.
“Mēs spēlējam vienu negantu piedzīvojumu spēli,” pirmais rubaks citē 7nieka mājaslapas tekstu. “Minam mīklas, dodamies laukumā un meklējam visādas apslēptas zīmes. Septiņnieks. Piedzīvojumi garantēti!”
Kaut gan domās ir tikai viens - ka piedzīvojumus šobrīd gan nevajag.
“Oho! Tas gan ir interesanti!” vietēji ir vēl par soli tuvāk. “No kurienes atbraucāt?”
“...Rīgas. Mums te punkts - palīdzēsiet atrast?” tiek izspēlēts salmiņš. Jādabū šamie bikiņ lielākā distancē un izkliedus.
“O, jā! Davai! Kas jāmeklē?” puiši iekrīt azartā. Huh! Laikam nav nemaz tik traki - klopes nebūs. Patiesībā pirmais izbīlis, ka jāklopējas būs par diviem bija mānīgs - vietējo alkozēnu kvintets izrādās normāli, uz izklaidi orientēti čaļi, kas pēc pāris bilžu parādīšanas ar skaitļa izskatu gāž jau skatuvi riņķī - viens pat aiziet pie salokāmajiem krēsliem nostāk un sāk tos virināt. Ja sākumā tas viss ir prikolīgi, tad vēlāk pārvēršas par problēmu - tiek atrasta bildes vieta un puišus prom no mums dabūt vairs nav iespējams, šamie grib iet līdz galam. Turpat telpā viens no rubakiem atrod skaitļa plāksnīti pie trepēm, to redz arī vietējie - nākas skaidrot, kas un kā, vilkt ārā no telpas un stāstīt visādas pasakas. Nu, ne gluži pasakas - savu un citu rubaku piedzīvojumus, kas tiek ātri atmiņā vilkti no logbukiem ārā. Čaļi nejēgā iekarsuši - grib vēl. Sakām, ka mīklas ir sarežģītas, jādomā ārpus kastītes, bet šamējie tik grib, lai dod vēl. Ok, ja vēl, tad vēl - Lādes mīkla vaļā un tā tiek iebarota vietējiem ar jautājumu, kur tad no Kabiles līdz Kandavai ir tā padomiskā pīpeņu pļava un kapars, kas uzrakstīts otrādāk. Te nu pulveris vietējiem slapjš. Kamēr kopā tusējam, tālumā parādās četri spoži lukturi, kas ātri tuvojas estrādei - tie laikam ir Koklētāji, kas sparīgi samazina distanci un brutāli ielaužas Pakaramo pilsētā. Kādu brīdi pavērojam viņus, stāvot vienā bariņā ar vietējiem alkozēniem un mēģinot viņu alkotvaiku nirvānā esošās smadzenes uzvedināt uz kādu lādzīgu domu, taču drīz vien saprotam, ka viņu intelektuālais potenciāls ir vēl mazāks par mūsējo. Un bez pudeles šamējie piedzīvojumos nebrauks, vien nohinto, ka netālu ir kaut kāda rožu audzēšana un tur pie siltumnīcām roze esot no kapara - varbūt tas der. Der, protams, ka der - brīnišķīgs iemesls, lai tītu makšķeres. Otra komanda tikmēr zibinās ap estrādi, bet mēs kāpjam mašīnā un dodamies kaut kur nostāk, lai mēģinātu tās pīpenes izpīpēt.

Lādes mīkla galīgi neiet. Kas ar to pīpeņu pļavu domāts? Visu laiku pa galvu maļas doma, ka Lādei jābūt Sabilē, bet kur? Baigi imponē tas leļļu dārzs - tur dažām lellēm puķaini priekšauti laikam bija. Tikmēr arī Koklētāji ir parāvuši Lādes mīklu vaļā, kamēr mēs mēģinām kaparu piestiķēt pīpenēm. Uguns pakulās! Atveram hintu - nepalīdz, jo atkal kaut kāda nesaprotama šņaga. Ir zināms, ka kapars ir laba štelle šmigas aparātam, tāpēc ienāk prātā, ka varbūt Lāde ir kaut kur sidra ražotnes vai veikala tuvumā. It kā ok variants, šodien blakus bijām - tur viena tāda kā pamesta ēka bija. Oi, nē - šitā nav tā spēle, 7nieks taču! Tātad kaut kas ar sidru saistīts - varbūt Sabiles sidra nams? O, jā! Sidrs mums garšo! Bet pirms sperties uz Sabili un lauzties pa vārtiem iekšā, pajautās Bliezējčūskām kaut ko neitrālu, teiksim, vai Lāde ir Sabiles leļļu dārzā? Nē, nav gan, bet varot pateikt vietu, kur ir. Ok, derēs - mums tāpat vate galvā. Zviedru cepure. Čo? Kāds sakars Zviedru cepurei ar sidra darīšanu un kaparu? Pirmajā mirklī doma ir nepieņemama, jo mēs jau tā rīktīgi aplaizījušies un doma vaļā nelaiž - kā tā sidru var patirst? Nu, nē! Uz vietas sapratīšot, kas ar tām pīpenēm ir. Nu, nē - kāda vēl Zviedru cepure?! Sidrs! Otrs rubaks sāk knosīties mašīnas beņķī, aiz tā nograb kaste ar šīs dienas pirkto Sidra nama šmidziņu…
“Mēs jau tur šodien bijām, “ mūsu sašutums par Zviedru cepuri nemazinās.
“Un neredzējāt margrietiņas?” nespēj noticēt Bliezējčūskas.
Figviņzina. Ķieģelis bija, zaļais gaziks bija… Zaļais gaziks! Tur kaut kas virsū bija uzķēpāts. Otrs rubaks fiksi sameklē gazika bildi no Zviedru cepures - nu, moins! Mēs bijām rokas stiepiena attālumā no Lādes!
“Laikam tas zaļais gaziks būs, uz ko vērst uzmanību,” tas jau drīzāk ir secinājums nevis jautājums.
“Bingo!” Bliezējčūskas sajūsmā (varbūt arī nē).

Lādes lokācija zināma, ko braukt kāda pusstunda. Taču otrs rubaks skaļi paziņo:
“Nevelcies, brauc ātrāk! Mēs vēl nekad neesam tikuši desmitniekā! Es gribu būt desmitniekā!”
Pirmais izbrīnā iepleš acis - kas šitie par gājieniem? Tagad desmitnieks, pēc tam jau zajavas uz FTF (pasarg Dies’ tur ieberzties!). Izskan protests - kāda jēga, tāpat pabeigsim laukumu šodien. Nē, gribās devīto vietu sarakstā. Pirmais rubaks pavīpsnā, velnišķīgi pasmaida, iespiež gāzi grīdā un mašīna uz simtdesmit aiztraucas tumsā, vien salonā skan otrā rubaka lamas:
“Tu, idiot! Kur tu skrien! Āāāā, lēnāk!”
Zviedru cepurē nonākam pēc bikiņ vairāk kā divdesmit minūtēm, pēdējais līkums… viss tumšs. Eu, kur tas gaziks bija. Ā, tur lejā. Sākumā pat liekas dīvaini, ka Lāde ir mašīnā. Tiek nopētīts salons, paraustītas durvis - ciet. Skats augšup - mucai piekaramā atslēga, trepēm misene priekšā. Ok, misene malā, tiek pētīta piekaramā atslēga - o, jā! BK simbols, Lāde ir mucā. Pirmais rubaks parausta atslēgu - ciet. Koda atslēga. Ok, hintā bija kaut kāds CU-, mašīnai arī ir CU, kas sākumā kļūdaini tika translēts kā kapara “cuprum”un transformēts otrādi uz “murpuc”. Mēģinājums uzgriezt pareizos ciparus izgāžas - ne sūda tajā spilgtajā mašīnas starmešu gaismā neredz. Mēģina otrs rubaks - cipari ir, bet piekaramā atslēga kā akmenī kalta nepakustās ne par milimetru. Izrādās, ka numurzīme otrādāk lasās - to hinto gan Bliezējčūskas, gan arī paši dadomājas. Vāks vaļā, trepes un… ku’ brīnišķīga Lāde! Un Malēnijas fočenītes arīdzan. Sirds atmaigst, asariņa notek un #Centrālei tiek piedoti Velnakmeņa dubļi, nejēdzīgās mīklas, neko neizsakošie hinti un rezervēts kāds penijs nākamajam laukumam. Sabile un Kandava naktī ir brīnišķīgas - to secina abi rubaki atceļā uz viesnīcu.

Milzīgs paldies #Centrālei & Co. par kārtējo labo laukumu - čatiņā nebija melots par pieklājīgo sezonas openeri! Un tikpat milzīgs paldies Bliezējčūsku komandai par kruķu piespēlēšanu un pendelēm - paceļam pilnas Sabiles sidra glāzes un iedzeram par jūsu veselību! Otra glāze par #Centrāles daiļradi… un ragi dūņās.

Koklētāji četru rubaku sastāvā nolēmuši doties laukumā pirmajās oktobra brīvdienās. Kā ierasts, mīklas raujam vaļā iepriekšējā vakarā pirms došanās laukumā. Šoreiz gan vienam pasākums, vienam darbs, citam slinkums. Līdz 20:30 pie mīklām piesēdies tikai viens rubaks.

Vazaņķi ir klāt - par laimi pirmais rubaks ir bijis kvēls nelūgto viesu skatītājs. Google atrodas maršruts un excelī uzreiz atzīmēts punkts ar 100% pārliecību. Galvā nozib, ka pārāk viegli un pārāk daudz hintu, bet nu neko.

Pudele un korķis - skaidrs, ka jāmeklē dolomīta atsegumi. Tik precīzas bildes, bet visos citos Latvijas nostūros, ne Rubā. Tuvākais skats iezīmējas Langsēdes klintīs. Ailītē "cik pārliecināts" ierakstās 90%, bet vēlreiz paskatoties bildes, tiek veikts labojums uz 40%. Otrs rubaks pieslēdzas un pārliecina, ka nu jābūt. Labojam uz 80% un paliekam pie- rītdien pārbaudīs.

Pakaramo pilsēta - nu jau minēšanai pieslēgušies trīs rubaki. Viens rubaks jau brīdina, ka FTF, pēc čatiņā redzētā, šis bijis ieberziens. Tā nu arī pirmajā vakarā pakaramie paliek ieberziens.

Pazudušais kuģītis - tiek izlasīti vēstures raksti, apskatīti dažnedažādi kuģi un plosti. Izteikts minējums, ka tas varētu būt "Zaķis makšķernieks", jo google atsauksmēs tas uzrodoties, tad pazūdot. Pārējie rubaki netiek pārliecināti par šo ideju. Līdz pēkšņi izskan minējums par Zvejnieku tiltu. Tiek apskatītas bildes ar potenciālajiem caurumiem, un šī ideja tiek piefiksēta.

Kapeņu stāstiņi - atkal kapi. Tiek atrasti kapi Tukumā, par kuriem neskaitāmi raksti, ka tos posta gan cilvēki, gan laiks. Bet sabīdīt to laukumu tā, lai Tukums viņā iekļautos, ir pagrūti. Bet nekas, rītdien tā būs pirmā pieturvieta un tad jau to laukumu sapratīs. Nav jau tā, ka ir mežonīgi daudz citu punktu atminētu. Vakara gaitā tiek atrasti arī Aizdzires barona kapi, pamatojums gan tikai tāpēc, ka izskatās pēc totālas 7nieka vietas.

13 brīvības stundas - skaidrs tas, ka jābūt saistībai ar Ziemassvētku kaujām. Tā šķiet. Bet atrast var tikai muzeju, kam ir darba laiks, bet tas jau toč nebūs. Kaut kādus punktus bez precīzas atrašanās vietas. Labi, šito atstās rītdienai.

Bome- uzvara ir tepat - teksts tiek pārlasīts krustu šķērsu, atrasti raksti, kas precīzi atbilst, vārdi, kas izmainīti oriģinālajā rakstā, bet nekas nenāk prātā. Paliek jau vēls un jādomā, cikos rītdien izbrauksim. Tad pēkšņi palīdzība no zāles saka, ka jābūt Kandavas stadionā. Ok, izskatās daudzsološi, pat atrodam bildi, kur baseinos nolaists ūdens un pie statujām var pieiet. Varbūt tiešām uz ziemu nolaiž ūdeni.

Nu tā, iesākums švaks. Domājam, ka tikai viens punkts ir 100%. Vienojamies rītdien pēdējo rubaku savākt 9:30, lai sanāk pagulēt, jo spēle solās gara.

Rīts, ziņa no rubaka, kurš mīklas vēl nav redzējis, ka kavēs 10 minūtes, jo jāpaņem ziemas jaka. Tiešām TIK auksts? Kāpiens uz bēniņiem un aizkave, lai atrastu ziemas drēbes. Visi savākušies un staķikam rīta apgrozījumu devuši, vienpadsmitos ieripojam Tukuma kapos. Pēc stundu garas rīta pastaigas nospriežam, ka laukums Tukuma pusē nav.

Tālāk jau dodamies uz Kandavas stadiona peldbaseinu. Riksītī dodamies uz baseina pusi, cerēdami, ka ūdeni neieraudzīsim. Bļ*. Ui. Kandavas bērni blakus pastaigājas. Ūdens nekur nav pazudis. Nu labi, katrs uz savu pusi. Divi augšā tramplīnā, viens kaut kādā notekā brien. Pakaramie ģērbtuvēs ir, bet ne tādi, kā tajā mīklā. Pie dzirnavām pamanītas divas akmens vardes. Eu, nu te toč jābūt! Vardes ir, akmens ir, stadions ir, paēst ir kur, kaut kādi tempļi arī. Meklējam, meklējam, bet nu nav. Čatiņā jau ieripo vairākas bildes ar pakaramajiem no rubaka, kas slauka noteku. Pakaramie sapņos rādīšoties. Labi, vienojamies, ka raujam vaļā pirmo hintu, jau divas stundas esam bezjēgā pavadījuši, būtu bēdīgi, ja tomēr te būtu. "Kurzemes tālais gals". Skaidrs, paldies. Dodamies tālāk.

Esam pie Kandavas. Jāpaņem punkts, kurš mums ir 100%. Bet pirms tam ašā pietura aptiekā, lai apārstētu divus rubakus. Piebraucam pie viesiem, rubaki jau lec no mašīnas laukā un sacīkstēs uz punktu. Bet nekā. Ātri vien gan saprotam, ka viss tik viegli nebūs, un sākam plānot maršrutu pa skaisto pastaigu taku. Aizbraucam līdz info stabam, ja nu tur kāds hints atstāts, bet nekā. Nevaram savilkt, uz kuru punktu jēdzīgāk braukt, tāpēc sākam flexkursiju. (Lasot Abi Divu Trīs Vienā logbooku, gan beidzot savilkās vadiņi). Bet nu stundu vēlāk tiekam kalniņā, satiekam Gliemežus un atrodam pirmo punktu. Nu beidzot viens ir.

Labi, skrienam tālāk uz Zvejnieku tiltu, lai atgūtu iekavēto. Saprotam, ka vieta ir īstā. Skatāmies visos caurumos, staigājam un pēkšņi laimes spurdziens. Atrasts logo, bet skaitļa nav. Bet arī pēc brītiņa atrodas tas. Tikmēr vienam rubakam iekiko, ka nereāli vajadzētu paēst, bet, ha, ne šajā dienā. Maucam uz Velnakmeni, kas pavisam nejauši iepriekš tika atrasts googlē, meklējot bunkuru 13 stundu punktam, kam tikko ticis pašauts vaļā hints. Esam klāt, viens auto jau priekšā. Tie gan nebija rubaki, vismaz nesatikām. Klinti atradām, kalnu kazas patēlojām, viens rubaks gandrīz ar visiem kokiem nožāvās līdz korķim, sapratām, kāpēc ar tādām tupelēm mašīnā nekāpt. Un neilgi pēc tam punkts bija rokās.

Un beidzot karbonādes. Pie Kristapa. Nesapratām, Porziņģa vai nē, bet bija baigi labās. Satikām doppelgängeri rubakam, kas šajā posmā nepievienojās un parāvām hintu pakaramajiem. Bet kafenē baigi nedomājas, gaisa vispār nav. Laižam uz kapiem, kamēr vēl gaismiņa.

Kapos viens rubaks iegāja pa parādes durvīm, kamēr trīs citi tesās pa mežu līdz viens uzdūrās kaulu čupai. Divi rubaki sasaucās un riņķo pa kapiem, pētīdami bedres. Sazīmē bildes vietu, ķēdi un punktu. Sasauc trešo rubaku, bet ceturtā nav. Tas izrādās cilpo pa mežu bez telefona. Labais. Pēc brīža izcilpoja. Pateicāmies Rubas Dieviem, ka nebijām šeit pa tumsu.

Tālāk jau uz bunkuru. Gandrīz pa velo celiņu, kas googlei šķita pavisam izbraucams. Pārslēdzāmies uz Waze un bijām atpakaļ ierindā. Fiksi, fiksi bunkurā iekšā un punkts rokās.

Nu ko, par karjeru bija divi varianti- Jāšu vai Puteļu. Aizbraucām uz Jāšu, jo tur ūdens un vidū izskatās kaut kāds templis. Ārā jau tumšs, pētām akmeņus, nu ķipa varētu būt. Pēc brīža viens rubaks uzstājīgi saka, ka jābrauc prom, te čista neesot. Aizdomīgi.. lecam mašīnā un braucam uz Puteļu karjeru, bet pie krusta vēl izlecam ārā, jo te moš var aiziet līdz tam templim. Līdz tas pats rubaks, kurš teica, ka jābrauc prom, paziņo, ka te nu toč nav- es uzrakstīju centrālei. Bļ* atkal? Es zināju!

OK, braucam uz Pūteļiem. Priekšā jau viena mašīna ar tālajiem, nožilbina rubaku pie stūres, tas dusmīgs midžinās, bet šie saprot to kā mājienu un sāk sekot. Tie gliemeži, pa dienu satikām jau nelūgto viesu kalniņā. Maza apspriede, izrāvām gliemežus no padošanās, ieraudzījām zīmi uz bomja (aaamm, tāpēc tā Bome??) un devāmies iekšā. Nonācām līdz ūdenim un nospriedām, ka te ir tie 200m. Izspietojām visus akmeņus, ūdeni, krūmus un visu citu apkārt. Viens gliemezis tikmēr klusiņām aizvilkās līdz templim. "Nu man jums pateikt, vai jūs paši nāksiet?" Naksnīga pastaiga un templis bija savākts.

Atvadījāmies no gliemežiem un lūdzām orākula padomu pakaramajiem. Sabiles brālēns. KABILE!! Viens rubaks atradis māju pie dīķa, veikals, soliņš, viss ir. Braucam! Privātīpašums. Bļ*. Jau besis, labi, tālāk vēl divas pamestas mājas. Viena balta ķieģeļu, cerīgi. "Tak viņi tās bildes uztaisa tā, ka tā māja var būt arī rozā" izskan kaut kur mašīnā. Izstaigājam pirmās mājas, bet svaigas traktora pēdas, aizdomīgi. Braucam uz otro, tur visas durvis ciet, laikam arī nebūs pamesta. Labi, laižam atpakaļ pie dīķa un iesim meklēt.
Pie dīķa satiekam mazos alkozēnus, kam lūdzam padomu. Zinām, estrādē!! Ejiet tur pa kreisi, tad pa labi mežā iekšā! O, paldies, ejam! Ejam, klusums, pēkšņi viens rubaks: "viņi lika iet mums mežā, lai nopizģītu mūsu mašīnu?" To bija padomājuši visi, bet skaļi pateica tikai viens. Nu cerams, nē. Ejam un alkozēni uz rolleriem mums seko. Priekšā bars, domājam, ka rubaki. Pēkšņi no koka izlien viens pajauns ar plastmasa glāzi un cīgu. Ok, laikam nebūs rubaki. Laipni sasveicināmies, lai neatrautos pa zobiem, ka esam iztraucējuši sestdienas vakara sapulci. Pastāstam, ko esam ieradušies meklēt, un pēc laipnā palīdzības piedāvājuma, ja nu mums nesokas atrast plākstnīti, saprotam, ka neesam pirmie rubaki, kas satikuši Kabiles jaunatni. Punkts ir, pateicamies par laipno uzņemšanu un fiksi tinamies pirms nepatikšanām. Lādi atvērsim pie mašīnas.

Atveram lādi. "Nu labā ziņa ir tāda, ka mīkla ir īsa. Bet tā ir arī sliktā ziņa." Wtf??

Tiek apskatītas versijas par elektrība tīkliem, radio rūpnīcām, tolmetiem un visu pārējo. Līdz beidzot, stundu vēlāk, atkal atgriežamies pie centrāles. "Vieta, kur gan jau bijāt skolas ekskursijā." Nu Sabiles lelles, stabili. Viens rubaks bildēs atrod logo, braucam skatīties. Cilājam visu krustu šķērsu. Viens rubaks burkšķ, ja te būs lāde, viņš būs vīlies. Cits tikmēr visām meičām palūr zem svārkiem. Paceļam kapotu, nu nav. Atkal lūgums centrālei. Cepure. Visi ārā no mašīnas, tagad cilās cepures. Iznāk opis no blakusmājas, ko jūs te darāt? Meklējam lādi, viens rubaks izdomā paskaidrot. Opim acis uz kātiņiem. Esot pierakstījis mašīnas numuru. Nākamā ziņa centrālei- lellēs? Nē! Ok, atpakaļ mašīnā. Cepure, cepure.. Zviedru cepure? Bet kāds sakars varam un Krieviem? Nu nē, meklējam tālāk. Bams, eu, bet ir! Braucam!

Braucam.

Izskan- tai mašīnai numurs CU.

Nu ko? Kā to vispār var savilkt? Kā FTF’i to dara?

Esam pie mašīnas.

Nu ko Tu uzreiz rausti durvis?
Re, jākāpj augšā!
Ko? Nē! Viņas ir aizslēgtas.
Nu loģiski, tā ir lāde!
Nu nav tur logo!
Ja tā būs lāde, Tu man maksāsi miljons latus!
Man nav miljona!

Tā bija lāde. Tā bija lāde, kurai atslēgu iegriezām krietni ātrāk nekā Malēnijā. Tā bija sasodīti skaista lāde! Paldies par bildēm un par superīgo laukumu!
Un atgādinājumu, ka ir pārāk agrs, lai maīsītos pa kājām pirmajos datumos.

Uzzinot, ka Rubaku karaļvalsts oktobrī taps aplaimota ar jaunu 10.sezonas epizodi (hm, a mēs jau Malēnijā sezonas noslēgumu nosvinējām 😅), LemūruAtmoda sarosās. Izrādās, ka izredzes savākties kaut cik pilnā sastāvā ir tikai 11.oktobrī - kas nozīmē, ka minēšana jāsāk nekavējoties.
Pirmais efekts kā parasti ir "nu ko viņi tur pīpē?!", bet jau pēc nedēļas saspringtas risināšanas katram savā kaktā LemūruAtmodas whatsapp čatā tiek mesti galdā pirmie risinājumi.
Jā, nu, lasot citu komandu ierakstus, pats interesantākais parasti šķiet, kādas tik vietas vien var izdomāt, skatoties Centrāles meistarīgajās bildēs un punktu aprakstos. Bieži vien sanāk tāda kā alternatīvā Ruba, kur punkti atrodas visur citur, tikai ne tur, kur Centrāle paredzējusi 🤭 Tad nu cita starpā ieskats arī mūsu minējumu alternatīvajā auzu laukā.
VAZAŅĶI IR KLĀT
Ar šādu pilsētas izdurves bildi alternatīvu nav, viss skaidrs. Cits jautājums - kā tieši būs paslēpts punkts? Jo, nu, neviens nav tik naivs, lai noticētu, ka cipars būs atrodams pie "policijas" 🤷‍♀️ Mūsu versijas - pilsētā ir vairākas plāksnes, uz lielākās daļas no tām rakstīts "Mēģini vēl". Vai arī cipars un piezīme "5./10", tātad vienu atradi, vajag vēl deviņus, un beigās cipari jāsummē. Katrā ziņā, tīms ir morāli gatavs flexkursijai 😅
Tomēr reālajā dzīvē LemūruAtmodai uzsmaida neticama veiksme. Skaistajā zelta rudens sestdienā, nonākot laukuma robežās, vispirms tiek apsekots uzraksts CANDOWE (tur tajos akmeņos var noslēpt 1000500 plāksnītes, ja kas 😝), bet bez fanātisma. Katram gadījumam piefiksēts gadskaitlis 1230, jo nu, Lādei parasti ir koda atslēga un tā 😉 Tālāk nolemts sadalīties - abi Atmodieši tiek izsēdināti pie pilskalna, trīs Lemūri brauc dziļāk pilsētā. Kamēr Lemūri komunicē ar kolorītu čigānmadāmu kādā pagalmā, apbrīno Gvadelupes dievmātes baznīcu un burvīgas sienu mozaīkas pie kāda namiņa, Atmodieši ir piefiksējuši sajūsmas brēcienus kādā pilskalna nostūrī, kur rosās cita rubaku grupa. Ou!!! Pat pusstunda nepagāja, un ir! Lemūri trauc uz atraduma vietu - un galu galā slavenā "policija" tā arī paliek neapmeklēta 🤷‍♀️
KAPEŅU STĀSTIŅI
Minēšanas procesā nevienam nav šaubu, ka jāmeklē kaut kādi kapi. Labākie kandidāti - Baronu kapi pie Ļoļām vai seni kapi netālu no Bāļu (nav drukas kļūda) kapiem. Par laimi Nekropole glabā visādus tumšus noslēpumus, un galu galā Koškuļu (Aizdzires) kapi tiek nominēti kā reālākā iespēja.
Dzīvē viss ir neticami elementāri, galvenā problēma ir neiežauties kādā kapā. Kamēr Sīkais Lemūrs filmē kapu vārtiņus mājāspalicējiem, briksnājā jau grab slavenā baronu ķēde.
PAZUDUŠAIS KUĢĪTIS
Pie bildē redzamā cauruma komandas dalībnieki jau ir bijuši no augšas, apakšas un sāniem, tā ka šaubu un, attiecīgi, arī alternatīvu minējumu, nav.
Nonākot uz vietas, momentā tiek atrasts arī logo, tālāk sākas jautrība. Te noteikti būs nogremdēts kaut kāds akmens vai ar ķēdi nostiprināts metāla kuģis, tāpēc viens komandas biedrs tiek ziedots un brien līdz celim ūdenī, pārbauda visus vecos tiltu balstus un akmeņus zem logo. Tad tiek lemts, ka Centrāle būs ņēmusi Monopola kuģīti, iegravējusi skaitli, norūsinājusi un uzkarinājusi kaut kur tiltā. Tas būtu evil 😈 Tomēr vienbrīd no pareiza leņķa uzmests skatiens piefiksē kaut kādu dīvainu ģeometriju tur, kur tai nebūtu jābūt. Oh wow, lielisks risinājums! 👌
PUDELE UN KORĶIS
Risinot, tiek lemts, ka šī vieta noteikti ir pie Lāčkroga kaļķu cepļa, ir arī ticams proofpic. Galu galā - ceplis pat izskatās kā pudele, un gan jau kaut kur blakus ir arī korķis. Vai arī nav 😅 Laimīgā kārtā, pēc brīža tiek atrasts arī cits proofpic, stipri ticamāks, un tas tad ir pareizajā lokācijā.
Dabā gaužām ātri kļūst skaidrs, ar kādām tieši tupelēm mašīnā nebūtu forši kāpt 😝 Punktā notiek pamatīga rosība, kādas četras komandas žļurkstina augšup un lejup pa nogāzēm. Visi ir izcili laipni un izpalīdzīgi, pasniedz viens otram roku slidenākajās vietās, un vispār lokācijā valda īsts rubaku brālības gars ar krietnu izmisuma piegaršu. Galu galā kādam tīmam paveicas, un arī LemūruAtmoda tiek pie cipara. Nujā, tajā vietā vienīgā loģiskā doma bija skatīties zem kājām, lai nenogrimtu zampā 🤷‍♀️
PAKARAMO PILSĒTA
Šeit, protams, vislielākā jautrība minēšanas procesā. Vārdu spēles LemūruAtmodai nav svešas - ja jau pakaramie, tad Sabiles Karātavu kalns. Diemžēl, ne šeit, ne pie "Sašautā akmens" netiek rasts apstiprinājums Centrāles melnajam domu lidojumam. Tātad kaut kas gaisīgs - tuvāk 420 tēmai. Izrādās, ka uz vadiem uzmestas kurpes nozīmē, ka tuvumā tiek tirgotas narkotikas UN Rendā ir tāda sarkana ķieģeļu ēka, kur blakus šāda parādība novērota. Neatkarīgi eksperti noraida šo atbildi.
Nabadzīgais, bomzīgais radinieks, hmm. Ir Ventas rumba, Abavas un… Rendas rumba. Arī festivāls "Zilonis" ved uz Rendu.
Laiks studentu jociņiem - Matkule. Karājas vai tiek pakarināta. Noup.
Kandavā ir bijusi gaļas rūpnīca, tur pakarina kautķermeņus, nē, tomēr Saldū.
Kalnu pacēlāji pēc būtības ir lieli cilvēku pakaramie, varbūt... Zviedru cepure? 😅
Varbūt Valgale - valga gals, valgs -> virve, virve -> pakaramais… ufff, pārāk daudz 420.
Galu galā, viss apstājas pie domas, ka Kabeļ ir pakarināms kabelis un kuces vīrs - suns (RUS).
Laukumā jau viss elementāri, bet biš paliek tāds jautājums - a kāpēc tieši šī lokācija 🤔
13 BRĪVĪBAS STUNDAS
Šeit domu lidojums virzās no pareizās gultnes uz nepareizo. Minējumi sākas ar pieminekli Kureliešiem, varbūt pat Sarkanajai Bultai, tomēr tas nešķiet ticami. Tad rodas jautājums, vai tuvumā nav izmucis kāds strauss. Galu galā tiek pacelts notikums Pārlielupes cietumā, kur 1994. gadā uz 12 stundām izmuka cietumnieki. Viss jau feini, bet kur meklēt punktu? Par laimi, doma, apmetusi pilnu loku, atgriežas pie brīvības cīņām. Un tad jau nāk arī pareizā atbilde 🤩
Dabā vieta izrādās tiešām interesanta un apmeklēšanas vērta, un pēc cipara atrašanas bunkurītī krietns laiks tiek veltīts infostendu izpētei.
BOME: UZVARA IR TEPAT
Ar lielu pārliecību šis tiek atzīmēts pie Sventes ūdensdzirnavām. Kā vēlāk noskaidrojas, tas, ka zini, ka šeit ir geoslēpnis, ne vienmēr nāk par labu minējuma pareizībai 😅 Bet tad parādās alternatīva - vēl viens geoslēpnis. Un karjerā "vardītes" laist ir nesalīdzināmi foršāk, nekā upē - vai ne? 😉
Laukumā viss super, ja nu vienīgi BK zīme uz bomja netiek pamanīta (par tās esamību uzzinājām no logiem). Templis ir burvīgs, cipars ātri atrodams.
LĀDE
Margrietiņa esot visā pasaulē atzīta kā tuberkolozes apkarošanas simbols. Diemžēl, tuvākais leprozorijs ir ārpus laukuma. AI "šrav" iztulko kā visiem zināmu preparātu Но-шпа, savukārt gugulis liek atcerēties filmu Soviet Daisy un varonīgo čehu pretošanās kustību.
Tiek atrasts ЗСУ Т-26-23-2 "Ромашка", beeet - pretgaisa aizsardzība tik tuvu frontei, turklāt līdz šejienei fronte nemaz nesniedzās. Arī nekādas sovjetu armijas bāzes šajā rajonā īsti nav, kur kaut kas tāds varētu stacionēties, piemēram, kodolreaktors Romaška.
Visiem dikti patīk variants ar Pedvāles baltajiem siena zārdiņiem - nebūtu pirmā reize, kad Centrāle kaut ko ieliek privātā muzejā.
Vēl viens nepareizais minējums liek papētīt Zudušo Latviju - atklātnītes ar nosaukumu Kurzemes Šveice nemaz nav tik daudz, varbūt uz kādas no tām ir margrietiņu pļava
Pārejam no abstraktām idejām uz kaut ko burtisku - margrietiņas taču ir par mīlestību, un tādas ziedu pļavas ir pie Mīlestības takas Zviedru cepurē un Botānikas takā Drubažās. Uuuun Zviedru cepurē, jā, tiešām IR margrietiņas 🌼🌼🌼
Tātad, divas stundas jauki pavadītas Sabiles "Terasē", visbeidzot sagaidītie (tik vien, kā biš vairāk par 2 stundām pagāja 😜) ēdieni nolocīti, laiks saldajam 😉
Un Lāde IR īsts ķirsītis uz burvīgās Kurzemes Šveices ābolkūkas, o jā! 🥰 Kods kaut kā momentā tiek piefiksēts, un jau pēc brīža omulīgajā prieka cisternā ir satilpuši visi pieci tīma rubaki - ieskaitot to, kam klaustrofobija 😅 Uzvaras tosts, Lemūršmiga papildina bāra krājumus, ieraksts logbook'ā... Žēl tikai, ka savu bildi no Malēnijas laukuma tā arī neatradām, bet visu jau nevar gribēt.
Pēc iztraušanās no Lādes tiek nolemts nosvinēt šo lietu vēl ar rodeļu izbraucienu, kas arī tiek izveikts ar lielu jautrību 🥳
Kopumā izcili laba pēcgarša, paldies!
Ar nepacietību gaidam nākamo laukumu 🤍🖤🤍

Atskaitamies par prāta spējām.
Sākam minēt 1.oktobrī, ekspedīcijā dodamies 11.oktobrī. par katru objektu ir idejas.
"Pudele un korķis" - sākumā doma, ka Langsēdes atsegums. Tomēr internetā sekmīgi tiek atrasta precīza dolomīta bilde un skaidrs, ka jāmeklē pie Velnalas. To arī dzīvē ātri atrodam.

"Pakaramo pilsēta"- meklējot pamestus stadionus tiek atrasta precīza bilde, kas uzņemta Kabiles estrādē. Uz vietas vairs nav tik vienkārši. Kopā ar kādu jauniešu komandu mocamies. Lūdzam palīdzību Abidivitrīsvienā un uzzinam kurā telpā jāmeklē. Paldies !

"Vazaņķi ir klāt"- ātri skaidrs, kur tas ir. Gan jau cipars būs redzams kā atspīdums atspīdumā. Šis punkts mums bija gan pirmais gan pēdējais. No rīta sākot meklēšanu tapa skaidrs, ka nebūs tik viegli. Vairākas komandas spieto. Viena no tām kādam piezvana un priecīgi aiziet. Pajautāju padomu citas komandas loceklim , kas dod virzienu kur jāmeklē. (neteikšu kuras, jo varbūt tādu palīdzību neatbalsta viņa pārējā komanda). Braucam tālāk, jo Kandavā ir rezervēta viesnīca. Tad jau vakarā būs laiks izmeklēties.

"Pazudušais kuģītis"- moku punkts. Variācijas daudz. Vienojamies, ka Pedvālē skulptūra, kurai izzāģēts robs burukuģa izskatā. Esot uz vietas, nopērkam biļetes un kasierei pajautājam kur konkrētais akmens atrodās. SIGULDĀ !!! mākslinieks aizvedis pie sevis. Kuģītis reāli pazudis ar mūsu naudiņu. Labi, ka ne visu. Atveram hintu. iespējams, ka kāds tilts vai trose pāri upei. Troses meklējumos nonāksim arī Zviedru cepurē. Un tas mums vēlāk ļoti noderēja. Vēlāk, pie cita punkta satikām veco onku ar suni, kas mums pastāsta par Zvejnieku tiltu. Atradām, nezinājām neko par tādu slepeno tiltu. Ilgi ložņājām līdz ieraudzījām armatūras logo. Lielisks cipars. Laukuma čempions.

"Kapeņu stāstiņi"- ātri nāca, bez pierādījumiem. Citi baronu kapi nekur neparādījās. Skaistā ķēde lika domāt, ka baronu kapi. piebraucām, atradām, esam ziķeri.

"13 brīvības stundas"- nekā labāka par Mīlestības taku prātā neienāca. Vizinoties pa Abavas krastiem Google ieveda strupceļā apgalvojot, ka tālāk tomēr var braukt. Kamēr apgriezāmies un mukām no diviem histēriskiem suņiem, Google atvainošanās vietā piedāvāja partizānu kaujas vietu. Palasot aprakstu viss sastājās savās vietās. Zinot BK cieņpilno izturēšanos pret šādām vietām braucām meklēt. Atradām diezgan ātri.

"Bome: uzvara ir tepat"- aizdomas uz kādu no karjeriem pie Rendas bija momentā. Sākumā gan uz Jāšu karjeru. Pamērot laukumu, neder, ārpus tā. Tad jau Puteļu karjers. Drošības pēc atveram hintu un pārbaudam. Cipars bija liels un pārliecinošs.

Atpakaļ pie "vazaņķiem". Palicis pēdējais punkts. Nu nevaram atrast. Vēlreiz pēc padoma pie ADTV. Beigu beigās tā piegriezās, ka lūdzām Paulīni nākt talkā. Beidzot cipars rokā. Lādes vieta momentā skaidra ! Šodien jau to redzējām. Nolemjam atlikt uz svētdienu, lai ļautos brīvam vakaram ar garšīgām vakariņām un atspirdzinošiem dzērieniem Kandavas Viesnīcas kafejnīcā. Iesakām, garšīgi un laipni.

No rīta uz Zvierdu cepuri. Nu pačakarējāmies ar atsēgu. Beidzot pieleca, ka cipari jāstellē atsprākleniski. Cik jauka, mājīga lāde! Dzīvot var. Tikai nesapratām kas par bildēm. Līdz pusei izskatījām, sevi neatradām metām mieru. Tik vēlāk lasot citus aprakstus uzzinājām, ka no Malēnijas un mums tur bija jābūt. Tā ir 7nieka klasika. ja ko meklē, aizej lidz galam, atskaties arī uz atpakaļu, izpēti visu laukumu, lēnām, apskati visas bildes!
Tiekamies !

Iesācēju spēle Nr.3! :)

Vasaras tukšie mēneši bija ilgi un mokoši, lai arī pirms tam paspējām pagaršot tikai divas spēles, bijām jau pamatīgi inficētas un ar steigu vajadzēja nākamo devu.

Šoreiz brauciena datums tiek plānots pirms spēles atvēršanas, jo ir tik traki, ka pilnīgi vienalga uz kurieni jābrauc, brauksim!;)

Tātad mīklas atveras naktī un viens no rubakiem jau plosās pa google. Rīts pienāk ar pirmo punktu - Pudele un korķis, kas pārējiem pārbaudot principā jau uzreiz tiek atzīmēts, ka 100% pareizs!
No rīta vēl tiek apsekots 7nieka čats un saprasts kur ir lūzuma punkti un kas vispār notiek...
Burtiski tajā pašā dienā vienam no rubakiem pamatdarbiņš tiek nolikts galda tālākajā stūrī un ņemot vērā, ka Ruba ir arī dzimtās vietas, minēšana var sākties!

Vazaņķi ir klāt - nu tur pat 2 minūtes nepagāja, kad bija skaidra attēla vieta, hintu neatvērām.

Kapeņu stāstiņi - skaidrs, ka kapi, skaidrs, ka pamatīgi seni... tā līdz galam neatceros vai ar hintu, vai bez, bet īstie kapi atnāk diezgan ātri.

13 brīvības stundas - nezinu kāpēc, bet viens no rubakiem uzreiz uzsēdās uz ZS kaujām, bez hinta atvēršanas variantu bija padaudz. Tika apsekotas visas piemiņas vietas no Džūkstes līdz Lestenei un ap to, tad viens no rubakiem uzgāja Nacionālo partizānu kaujas, kas arī notikušas ap ZS, nepagāja ne 15 minūtes un īstā kaujas vieta likās loģiska un pareiza. Atvērām hintu lai pārliecinātos, jā ir!

Un tad sākās mūsu ilgais ceļš kā...., nē šoreiz google un smadzeņu plašumos, jo Pakaramo pilsēta, Pazudušais kuģītis un Bome šķita kaut kas ne mūsu spēkiem!:)

Labi, pa vienam:
Bome - bez hinta atvēršanas saprotam, ka būs ūdens tilpne, jāmeklē vien īstā un krastā palieli akmeņi. Aprakstīto pasaku lasījām neskaitāmas reizes, beigās atmetām kā nederīgu un pievērsāmies bildei. Atnāca variants Lāčkroga karjers, viens no rubakiem pat atklāja, ka blakus ir akmeņu kāvumi. Lai tiktu uz priekšu atvērām hintu - oki, nu jau kaut kas vairāk... Viens no rubakiem koncentrējās uz uz dīķi un piramīdu, citam vairāk piesaistīja - plašs akmens tuksnesis. Satelītā tika apsekots viss reģions no Kandavas līdz Rendai un no Strazdes līdz Kabilei. Piezīmējām sev Lāčkrogu, bet bija sajūta, ka jāmeklē vēl. Tika atzīmēts arī lielais karjers aiz Rendas, jo tas bija pamatīgi plašs un uzgājām arī būvi.

Pakaramo pilsēta - neliela atkāpe (es nezinu vai minēju, bet lai arī esam pilnīgas iesācējas, visas mīklas mēģinājām bez hintiem), pirmā nojauta vilka uz KuKū māju, ienāca prātā Veģi. Satelītā Veģi tika apsekoti vairākas reizes, bet tādu sienu neatrodam, sākām smadzeņot, vienam no rubakiem ienāca prātā, ka tā varētu būt autobusa pietura. Pa visiem kopā ar google map auto izbraukājām visas mazākos celiņus rubā, nebūs! Labi, atveram hintu - sākam domāt par krogiem, joprojām par pieturām, viens rubaks pat uzsēdās Brūzim (bet patālu), tur tāda pamesta liela būve, bet no satelīta neko neredz. Labi ierakstām piezīmes un ķeramies pie Kuģīša.

Kuģītis - gan iznesa smadzenes ar visu hintu. Skaidrs, ka rāvējslēdzis, bet nu kas tas var būt... es neminēšu visus mūsu domu lidojumus, bet apstājāmies pie tilta uz nekurieni un tur arī uzkārāmies. Nezinu kāpēc, bet koncentrējāmies tikai uz caurumu (dažādu izmēru caurumiem). Vis beidzas ar to, ka pašām pat bija sajūta, ka neredzam kopainu! :))

Viens bija skaidrs uz rubu na šaru nebrauksim, tomēr no Siguldas patāls ceļš, jābūt pārliecībai! Tad nu pieslēdzām savus vecos kontaktus - Bruņinieku!:)

Vispirms palūdzām Bruņiniekam papildus hintu Pakaramajiem, lai arī pusnakts gandrīz klāt, rubaki ar nelielu spērienu tiek līdz Kabilei un tad jau nāk arī bilde no notikuma vietas! :)

Nākamo hintu palūdzam Kuģītim - hints (Lai Vilis Lācis jums palīdz!) :) Doma bija laba un mēs pat uzreiz uzsēdāmies uz Zvejnieku dēla, bet reizē arī aizgājām pilnīgās auzās, jo Bruņinieks arī ir mākslinieks - viņam patīk izcelt drāmu!:) Reāli samežģīja mums prātu, bet vai tāpēc mēs raudājām, ne tak, vienkārši tika apsekoti visi Zvejnieki apvidū, bet nekā! Šo ņēmām pārāk sarežģīti, īstenībā uz īsto tiltu es raudzījos pat vairākas reizes, bet neiedomājos iečekot, kas tas par tiltu!:)

Bomi tikai pārbaudījām - karjers pie Rendas bija īstais!

Šoreiz rubā dodamies pus komanda un šoferis (sauksim viņu par Māri)!:)

Kandavā esam 10:00, laiks ir burvīgs, priekšnojauta laba, Cirkulis apmeklēts, aiziet...

Pirmo ņemam Vazaņķus - labi, ka Bruņinieks laicīgi brīdināja, ka punkts nebūs tur, nācās atvērt hintu lai tiktu pie punkta, 10min + īsa instrukcija Mārim un varam doties tālāk.

Barona kapi - ieejam pa vārtiem, sadalāmies un šoferis paņem punktu, laimīgs!:)

Tālāk laižam uz Velnalu - pa dubļu taku noslīdam līdz Abavai un konstatējam, ka bija jānogriežas pusceļā pa labi, neko močijam atpakaļ kalnā un mēģinām vēlreiz iezīmēties takā. Priekšā divas komandas, visi mīcās pa gravu, klusumā kā partizāni... Izklīstam un sākam meklēt, saprotam, ka viena no komandām (diemžēl neatceros nosaukumu) ir tikusi pie punkta, jo lēnām slīd prom. Viena no dāmām laikam grib būt laipna un prasa, vai gribam lai viņa parāda punktu? Tas īsti nav mūsu stils, tāpēc saku, ka meklēšanas vaina!:) Tad viņa izdomā veikt punktu apmaiņu un prasa vai mums ir 13h? Saku, ka mums ir visi punkti un pat esmu gatava palīdzēt, bet 3 dāma abas pārējās uzstājīgi sauc prom! Lai veicas dāmas!:) Punkts uzreiz ir un dodamies Kabiles virzienā.

Pieripojam pie estrādes, nobrīnāmies, ka neviena nav, 4min un ar punktu kabatā laižam uz Meķu ceļa.

Bunkurītis uzreiz punktu nerāda, bet mēs jau Blēras raganās aplauzāmies un sapratām, ka objekts jāpārskata 2x, tā arī darām un 5min jau laižam tālāk.

Bome - pirmajai barjerai pašaujam garām un ieejot iekšā ir skaidrs, ka nav tas ceļš, metam apkārt pie otras barjeras pamanām iepriekš neredzētu norādi un ejam taisni uz būvi. Principā iegājām un izgājām, laižam tālāk. Pie barjeras piebrauc vēl viena komanda, ko iepriekš nesatikām, tie ir Bet vai vajag, to sapratām pēc tam, kad nākamie pēc mums piebrauca pie lādes.

Vēl viens punkts - kuģītis, laiks ir diezgan, iebraucam pajūsmot par skaistiem skatiem Lāčkroga karjerā.

Piebraucam pie Kuģīša, priekšā jau 3 komandas - viss tilts čum un mudž no rubakiem un bērniem, augšā, lejā viss tiek pārmeklēts. Šis punkts mums prasīja visilgāko laiku, kādas 15min., bet visu izšķīra mana labā dzirde un klaiņojoša 7nieka komanda, kura īpaši nemēģināja čukstēt. vienvārdsakot, esmu uz tilta, kaut ko bakstu telefonā, no otras Abavas puses uzpeld klaiņojoša rubaku komanda (nepazīstu) un satiek uz tilta draugus. Viens no rubakiem prasa, nu atradāt, nē neatradām atbild meklētāji...un tad izskan liktenīgie vārdi: tur arī ir, kur stāvi!:) Es protams uzreiz nočekoju sarunas veicējus un arī vietu kur jābūt punktam...jāsaka kā ir Centrāle mūs pārsteidz šodien, bet ne pēdējo reizi! Punkts ir ģeniāls, lai arī pēc norādes tilta pretējā pusē nospriedām , ka punkts varētu būt uz armatūras, ko šādu negaidījām!:) Un atkal Mārim paveicās, jo šķiet es skatījos punktam cauri un to neredzēju!:)

Iekāpjam auto un atveram lādi. Atbrauc vēl viena komanda, bet mēs izlemjam palikt uz vietas un tikt skaidrībā ar mīklu.

Uzreiz atveram hintu, neesam lepni!:) Varš, margrietiņas un bērnu izklaides... esam trīs un visi trīs arī sākam urbt pēc šiem atslēgas vārdiem. Principā izkristalizējas 2 vietas - Zviedru cepure un Čužu purvs. Diezgan ātri izlemjam purvu atmest un palikt pie ZC. Esam diezgan skeptiski par šo publisko vietu, jo esam sapratuši, ka 7nieks liek domāt ārpus rāmjiem un sabiedrības pieprasītām vietām! Apmēram 20 min. un izlemjam tomēr braukt uz Zviedru cepuri, skepsi saglabājot, bet ņemot vērā, ka citas alternatīvas idejas nav, braucam.

Nobraucot lejā pa kalnu un uzbraucot gandrīz burtiski virsū lādei, saprotam, ka esam tikuši pie Bingo.

Pieņēmām, ka mums seko vismaz 5 komandas, tāpēc domas raisās ātri un 3 min laikā viens no rubakiem jau jūsmo par lādes interjeru! Diemžēl viss notiek ātri, jo negribam atklāt lādi un rubakam pat nesanāk ieraut, nekas citreiz!:) Pēc lādes noslēgšanas vēl esam pamatīgā izbrīnā, ka šodien iečekojamies pirmie un principā spēle pabeigta 4,5 stundās, izlemjam ieēst zupiņu pirms tālā ceļa mājup un pavērot nākamo komandu!:) Nākamā komanda ierodas samērā ātri un šos jau mēs satikām Bomē! Esam pārsteigti, ka pie Kuģīša satiktie tā arī nebrauc un izlemjam mest mieru.

Atziņas - joprojām mēģinām nolasīt 7nieku - laikam ar 3 spēlēm nepietiek, bet varbūt pēc kādām 10 sapratīsim Centrāles prāta līkločus, bet varbūt arī nē!:))

Burvīgs spēles noslēgums - tiešām kolosāla lāde!

Laukums var būt samērā viegls un var būt sarežģīts!

Ne viss ir tā kā izskatās!

Reizēm skatoties kaut kam virsū tu nemaz to neredzi!

Cik labi, ka ir draugi!:)

Izcils fināls!

Baigi garā pauze bija. Abavas senleja tālu, bet jāspēlē ir, un gan jau sazīmēs arī datumus, kas derēs. Esam atgriezušies komandas sākuma sastāvā.
Vazaņķi uzreiz skaidri. Tiek izpētīti visi dolomīta atsegumi Abavas senlejā, un Langsēdes klintis atbilst mīklas foto. Vēlāk tiek atminēts 13 Brīvības stundu bunkurs, un Kapeņu stāstiņi ir Vānes (Aizupes) baronu kapos. Tiek aplūkoti visi tilti pār Abavu, tas dīvainais tilts pieturēts kā papildus variants, jo Tilts uz nekurieni noteikti būs īstais. Bome ir Dižgaru piramīdas pie Ģeiļu kalna. Tikai pakaramo pilsēta bez variantiem. Pirms braukšanas tomēr saziņa ar Abi Divi Trīs vienā, kas iedod perfektu hintu Pakaramo pilsētai un Kuģītim, un labi, ka tā, jo laukumā mums problēmu netrūka.
Agrā sestdienas rīta dodamies ceļā, un ja reiz tik tālu braucam, tad aizlaidīs arī tūristiņā uz Tiltu nekurienē. Pēc tam uz Kandavu pavazāties un satikt Nelūgtos viesus (punktu bijām atlikuši pie deju skolas, bet ātri sapratām īsto virzienu, kur doties, un tad jau tikai meklēšanas vaina). Kuģītis riktīgi forša lokācija. Punkts uzreiz neatrodas, bet tad atceramies, ka acis jāņem rokās, un tad viens-divi punkts rokā. Dodamies uz Dižgaru piramīdām, forša vieta, bet pēc brīža saprotam, ka kaut kas neiet kopā. Būs cita vieta. Braucam uz Langsēdes klintīm, tikmēr domāsim. Ar pirmo piegājienu iebraucām tajā pašā neceļā pie diviem sunčiem, bet griežam apkārt un meklējam citu ceļu. Esam klāt. Priekšā ceļ tiltu. Iesim takā. Kaut kas nav. Rubaks sāk ceļu lejup pa nogāzi, lai atrastu klintis, un tad ir cīņa, lai tiktu pa tiem brikšņiem atpakaļ, jo saprasts, ka tā ir Velnala. Dodamies. Nu, bāc, kas par mālainiem dubļiem! Arī bikses tika pie dubļu spa. Kur te vēl apkārt skatīties, ja tikai uz kājām jāskatās! Pirmie divi ātrākie rubaki jau atraduši klintis, sākam spriest, ka punkts būs kaut kur augšā. Iepalikušais Rubaks atceras par loģisko risinājumu, paceļ galvu uz kritušo koku, zem kura stāv. Punkts rokā, tagad jātiek augšā. Ceļš ved uz Aizupes kapiem. Wow! Tik sakopta vieta, miroņgalva uz barona kāpa plāksnes. Tomēr vieta nav īstā. Drusku iestājas izmisums. Meklēšanas klusums auto, un tiek atrastas tādas Aizdzires kapenes. Patālu, bet labāk braucam uz turieni pārbaudīt vietu, nevis atstāt to kā pēdējo. Vieta īstā, punkts rokā, un tad laiks pusdienām Kandavā Pie Kristapa un lepnajām Kurzemniecēm. Tikmēr tiek vēlreiz meklēti varianti Bomei, un nonākam pie Pūteļu karjera kā variantā. It kā jā, it kā nē. Ar pilniem vēderiem ceļš ved uz partizānu piemiņas vietu, tad Kabile un visbeidzot Pūteļu karjers, kur gan atkal kādā brīdī iezogas šaubas, tomēr apbraucot apkārt karjeram, atrodam īsto vietu un punktu.
Lādes mīkla.
Margrietiņu lauks, varš un Cu, kas ir arī vara elementa simbols. Bet otrādi? Varbūt CU ir see you, un ja otrādi, tad see me. Ja jāņem līdzi bērni, tad kaut kas tāds, kas patiks viņiem, piemēram, Leļļu dārzs Sabilē. Un tur pāri ielai ir bijusī sērkociņu rūpnīca. Bet kādās mucās notur sidru? Tai jābūt Sabilei, jo margrietiņas ir romaški=romi. Un Šrav romu valodā nozīmē auss, ko tikai vēlāk saliekams kopā ar cepuri. Varbūt vēja parks, jo turbīnas atgādina margrietiņas. Vai varbūt Čužu purvs? Tiek lūgta zāles palīdzība, un saprotam, ka domājam par pareizo areālu, tagad tikai jāsaprot vieta. Pie lellēm tomēr piestājam, bet pēc nelielas gūglēšanas tiek atrasta piena cisterna ar CU numura zīmi! Dodamies! Cisternai kods, bet uzreiz saprotam, ka cipari būs no VNZ. Rāpjamies iekšā cisternā, un visticamāk pirmo un pēdējo reizi mūžā bijām iekšā piena cisternā. Prieks par pabeigto laukumu un mājupceļš, kura laikā jau tiek nolikts datums Naktssardzes laukumam.
Prieks, ka BK ir atpakaļ un ka arī mēs esam atpakaļ spēlē!

Paldies par interesanto laukumu! Noņemam cepures un paklanamies par lādi un tās iekārtojumu, par pazudušā kuģīša 'marķējumu', par kapeņu stāstiņu drūmās vietas parādīšanu. Šī pieredze silda sirdi.. un varbūt, tikai VARBŪT, tas atsver sabērto kilogramu sāls brūcēs - tostarp, latvāņu dzeltajās - kas radās šajā laukumā. Pāris domu graudi, ko rakstu sev, lai atcerētos labākai veiksmei nākamajiem laukumiem, ja tādiem pietiks drosmes pēc sakāves dzimtajā pusē.

1. Zināt laukuma apkārtni kā savu kabatu NAV priekšrocība, ja nespēj izslēgt vieglprātību, pieņemot, visos punktos esi bijis, par tiem dzirdējis, un pat cietākais rieksts Tavam vietējā garam ir pupu mizas. Nevienā laukumā iepriekš nav izmisīgi prasīts pēc palīdzības tik daudz reižu, kaut gan gandrīz visi punkti tik labi zināmi..
2. Vari sagaidīt, Tavuprāt, nejēdzīgus punktus - tā ir daļa no pieredzes. Kabiles estrāde Kurzemes Šveices laukumā, tajā pat laikā neiekļaujot ne punktu Sabilē?! Kabilei no Kurzemes Šveices tikpat tālu kā .. domāju par labu salīdzinājumu, un nespēju. Īsumā, ļoti tālu. :D Spēju to izskaidrot tikai ar apzinātu rīcību novest no pēdām, lai panāktu vislielāko izmisumu.
3. Padomju laiku margrietiņu pļava nav:
3.a. laukuma titulbildē redzamā sanatorija 'Kurzemes Šveice', kas padomju laikos bija turberkulozes slimnīca. Tuberkulozes, kas, savukārt, tiek simbolizēta ar baltu ziedu, bieži - margrietiņu.
3.b. latvāņu (padomju laiku margrietiņas, anyone?!) pļava, un kur gan citur kā reģiona viskoncentrētākajā latvāņu izplatības teritorijā - apstiprināts pēc Valsts augu aizsardzības dienesta kartēs pieejamās informācijas - ja ne Imulas dabas takās, kur jāpavada pietiekami ilgs laiks, baudot skaistos Imulas krastus, kuros aizdomīgās pēdas novērotas jau pudeles un korķa meklējumu laikā?

.. bet gan piena cisternā, kuru esi redzējis savas dzīves laikā vismaz 100-200 reižu :)