“bet nu biedri
šodien jāpaņem tas ftf”
Jāatzīst, tamlīdzīgs teksts sāk izskanēt mūsu aprindās arvien biežāk. Ko lai saka - progresējam, bet notiek mazas šaizītes un nedaudz nedavelkam :D bet par visu pēc kārtas.

Izlasot Centrāles ziņu, ka tiek lūkots Kuldīgas gals, uzreiz sākām domāt bāzes vietas opciju. Mums ir paveicies, ka Kuldīgā dzīvo kāds paziņa, kas ļoti labprāt uzņem pie sevis viesus un vēsā mierā bija gatavs ciemiņiem pat darba nedēļas vidū - pat ja tie paliks līdz kādiem diviem naktī - pat ja viņi nebūs baigi uz chillošanu un čalošanu vērsti - pat ja viņi “pārāk nopietni šito uztver”. Ir nedaudz pēc 23em vakarā, un ar otro piegājienu esam atraduši čoma īsto māju (jo stūrmanis atūstītajā whatsapp ziņā adreses ielas nosaukumā izlasīja nevis “28”, bet gan “2B” - labs sākums :))))). Šoreiz laukumā devāmies mums neierasti mazākā dalībnieku sastāvā un satilpām vienā mašīnā, bet tik pat kā visi atlikušie komandas biedri bija pieteikušies palikt par Rīgas Centrāli un morālo atbalstu.
Mantas uznestas dzīvoklī, cepumiņi un uzkodas nolocītas, kompīši pie pagarinātāja uzsiluši - esam gatavi pusnakts mīklu minēšanas mērcei. Un, protams, Centrāle šajā jautājuma nelika vilties…

Mājas darbs bija labi paveikts, un AIZBRAUCIS JUMTS krīt pirmajā minūtē. Arī MAZĀ ITĀLIJA ir diezgan skaidra, jo saskatām baznīcas torni, un tomēr visu laiku par to Pizas torni tika runāts. Vienīgā siltumnīcai līdzīgā celtne no BRĪVO PUTNU mīklas mājas darbā tika atlikta Skrunda-1 lokācijā, bet nu tur diemžēl nebūs, jo tur it kā aktīvi notiekot militārās mācības. Viena no komandas dalībniecēm pasaka, ka IVANNA NAILS skaistumkopšanas salons atrodas netālu no viņas dzīves vietas Rīgā - hmm, nebūs īsti <38 km, ne? Kā būtu ar kaut kādiem metāliem Īvandē? Sliedes? Tur arī kā reiz ir bijis kolhozs, gan jau jābūt kaut kādiem metāliem. Noteikti kāds kaut ko ir zadzis, jo gari nagi = garnadži. RĀCEŅU PILIJ bija lielisks mīklas apraksts. Dzīvokļa saimnieks, kas arī tika palasīt mīklas, kaut kādos vienos - pusdivos naktī iesmejas. Nu, šoreiz būs legit padoms arī??? Kā tad… “Eu es sapratu, ko nozīmē “jātur mēle tālāk no zobiem” - tas ir domāts, ka tur būs sūdīgs ceļš!” T_T Jā, paldies, Šerlok. Pagaidām nekur nevaram sazīmēt tādu milzīgu, viengabalainu sienu ar mazu lodziņu. Nonākam līdz tam, ka tam ir jābūt Rīvā, jo “rīve”. Kā variantu atliekam kaut ko nezinu ko pie Rīvas lokiem (tie, kas pie Labraga), bet nu skechy, baigi tālu. Par šo labāk būs saprast tad, kad būsim atraduši tālāko punktu no Kuldīgas uz otro pusi. VANŠTEINA NOSLĒPUMU KAMBARIS krīt pusstundas laikā, kad tiek sazīmēta saiste ar riteņbraucēju Vanšteinu, kas 2000. gadā kaut kur izcīnījis zelta medaļu. Kuldīgā uz paugura ir Riteņdārzs. NEĒRTAIS MEZGLS - pateikt, ka bijām pārsteigti par šādu notikumu pavērsienu, būtu nepateikt neko. Wtf, nepietiek ar to, ka pirms lādes mīklas ir jāatrisina 7 prāta mežģi - Nē, nē, reku jums vēl 12 pa virsu! :,) Mums bija atrisināta puse, kad beidzot taisījāmies doties laukumā. Ir 01:13 un, kamēr Rīgas Centrāle vēl nav devusies pie miera, uztaisām video sazvanu. Jauks bija mūsu pārsteigums, kad pirmajā sarunas minūtē viens no Centrāles dalībniekiem mums parāda bildi no ss.com un lidlauka lokāciju no BRĪVO PUTNU mīklas bildes vietas. Šis sasildīja sirsniņu. Šo to vēl parunājam, un pirms pašas izbraukšanas vēl kādam citam rubakam iedegās spuldzīte virs galvas, kad tika sameklēts 2011. gada raksts par apzagtu bronzas pieminekli fašisma upuriem, kas atradās Mežvaldē uz pauguriņa. 90% pārliecināti, ka būs īstais.

Divos naktī (kaut kad mēs esam izbraukuši arī 4os no rīta, tā ka nav TIK traki :D) esam mašīnā, un stūrējam uz VANŠTEINA NOSLĒPUMU. Apskatīti koki un akmeņu žogs, arī creepy bērnu ratiņi uzgāzti uz otriem sāniem. Ātri un nesāpīgi cipari ir rokā, acīmredzams prieks un vadām iekšā telefonā Kuldīgas skatu torņa lokāciju.

Pie MAZĀS ITĀLIJAS mazā ballīte. FTF nakts lāsts jeb drausmīgā migla traucēja saskatī baznīcas torni un pārliecināties, ka točna ir īstā lokācija. Daļa no rubakiem nav droša, ka lokācija ir patiešām īstā - jo ir būts agrāk šajā tornī, ir taisītas bildes ar Adatām, tur arī baznīcas torņi redzami, nu un tur točna labi var redzēt, ka baznīca ir daudz tālāk nekā mīklas bildē. Jābūt otrajā pusē tiltam. Nu davaj, braucam. Pāri tiltam, virzienā pa kreisi pašķīst komandas biedri, bet šoferītis vēl pakavējas pie mašīnas, jo ir neliela nelāga aizdoma, ka mašīnai kaut kas ar elektroniku noplīsis. Tikmēr pārējie drīz vien saprot, ka arī te ir appisiens un Pils parkā točna nebūs īstā vieta. Jau sāk parādīties besis un psihi. Tad tiek saprasts, ka mīklas bildē džeks stāv, sasvēries uz sāniem/priekšu. Diezgan loģiski, ka Pizas tornis, ne? Atpakaļ pie skatu torņa ķemmējam gan zaļo zonu, gan torni. Paiet pusstunda, maziņš izmisums, nu ok, varbūt jau vairs ne mazs. Cipari nenāk rokā. Un tad dāsnie Man garšo kvass pēc jaukas sarunas mums iebaksta, kurā stūrī jāmeklē. Ar trešo piegājienu jeb trešo rubaku uzlīme beidzot tiek ieraudzīta. Jāsteidzas uz nākamo punktu, jo zinām, ka jābūt komandām ar jau vismaz 3 punktiem rokā.

Braucam uz IVANNA NAILS. Tikmēr mašīnā kāds meklē lokāciju kartupeļiem, kāds min krustvārdu mīklu. Piebraucam nekurienē pie fašisma terora upuru pieminekļa vietas. Spilgtie lukturīši savu darbu paveica cienījami, jo šis bija lielisks park&grab - skaļas ovācijas un prieka pilnas bikses. Šis nelikās viegls punkts, līdz ar to labi mums.

Tālāk uz vienkāršāko mīklu - AIZBRAUCIS JUMTS. Mēs vairākas reizes turējām īkšķus, lai arī šajā laukumā punkti būtu atlikti tikpat nesāpīgās vietās kā iepriekšējos laukumos. Mūsu lūgšanas netika uzklausītas. Pagāja aptuveni stunda, un mēs bijām izķemmējuši visu to milzīgo teritoriju - estrādi, tos lielos solus ar skatu pret ezeru, gan slīdīgās, gan meža sapuvušās laipas un takas, būdiņas, pat pagrabveidīgu, ar ūdeni pilnu caurumu tuvāk mežam. Nekā. Besis ir pamatīgs. Parunājamies ar Jūsu veselības problēmas sākas šeit, pasakām, ka iesim paēst un samainīt lukturītim bačas, biški jāresetojas. Viņi, protams, mums neticēja un domāja, ka izmantojam code vārdus :D nevar pārmest, aktiermeistarību šeit piekopj visi. Beigās pēc kādām 15 minūtēm braucam uz nākamo lokāciju bez estrādes cipariem. Diezgan bēdīgi. Ņemot vērā faktu, ka vismaz divi rubaki apskatīja arī solus pretī estrādei, bet no SĀNIEM, nevis no APAKŠAS. Uzskatu mūs par ļoti entuziastiskiem, bet neesam jau tik traki, lai bez patiešām pamatota iemesla 100 reizes locītos zem tik daudz zemiem soliem…

Braucam uz BRĪVAJIEM PUTNIEM un paralēli risinām neērto mezglu. Smadzeņu darbības kapacitāte manāmi samazinājusies, bet dīvainā kārtā tas tikai palīdz šķetināt krustvārdu mīklu. Viens pēc otra krīt šķietami pareizie vārdi. Saprotot, ka laukuma aprakstā tiek specifiski norādīta Alsunga un Ēdole un ka nevienā no šiem ciemiem cipari vēl nav bijuši, savelkam krustvārdenes “olas” un “ēst”, kā rezultātā tiekam pie Ēdoles. Tur arī ir Kaušu kapi un karjers, tornis, zagļu ceļš. Nu tochna būs tur! Bet kur precīzi? Nu, kad aizbrauksim, tad domāsim.
Esam pie lidlauka visskaistākajā iespējamajā brīdī - migliņa, saullēkts, kam priekšā pamestais angārs. Uztaisām pāris instagramīgas bildes ar superīgo skatu un paņemam punktu tik ātri, ka viens no rubakiem knapi paspējis uztaisīt zaļo pauzi.

Nākamā ir RĀCEŅU PILS. Jau pa ceļam uz estrādi tika meklētas pamestas ēkas Rīvas pusē. Tika atlikti pāris varianti ar nedrošiem komentāriem, kur beigās uzvarēja “vnk ktkaada eeka”, jo kādā no kartēm tika sazīmēts nosaukums Kartupeļu pagrabs. Pēc koordinātām esam klāt, bet no ārpuses tā nevar saprast, vai ir īstais. Galīgi nav tas, ko iztēlojāmies, bet viss kārtībā, park&grab. Vispār ēka diezgan iespaidīga un neparasta.

Esam ļoti excited, jo ir palicis atrast tikai NEĒRTO MEZGLU (neskaitot estrādi, jo par to domājam tirgoties). Aizbraucam uz Ēdoli un sākam vietējo iztaujāšanu. Pirmais piegājiens sanāca drausmīgi rēcīgs, sasmējāmies līdz asarām - šoferītis piebrauca pie diviem uz ceļa esošiem vietējiem, ir 7 rītā, mašīnas logs nolaižas un izskan teksts “Sveiki, mums ir jautājums, varbūt jūs zinātu, kur varētu atrast tādu virvi?” - un tiek pastiepts telefons ar melnbaltu, creepy fujaktu, kas velk “virvi”. Skaidrs, ka nekādu lielu atsaucību nesaņēmām. Pārrēkuši jēgu braucām uz torņa pusi, kur pa ceļam šoferītis saņēma padomus par to, kā būtu jāuzsāk kulturāla saruna. Aizbraucām uz koordinātās atliktā torņa pusi, pa ceļam piestājot pie pa malām esošām pamestām ēkām. Te mums bija piemetusies kāda aste melnā mašīnā, bet nu mums netraucē, kamēr neesam 100% droši par īsto lokāciju. Piebraucam pie kaušu kapiem, pie karjera, noskatāmies uz “nu tas ir tas tipa ugunsdzēsēju tornis” un braucam tālāk meklēt un iztaujāt vietējos. Baigi grūti pēc tik daudz negulētām stundām jēdzīgi salikt savas domas un skaļi un korekti pateikt, ka šitie augstie torņi ar mazu namiņu augšā ir tie torņi, kurus izmanto vērot uguni mežu ugunsgrēku gadījumos. Apskatām mazo skolēnu tarzānu gravā pie vietējās pamatskolas, baronu kapliču, tad dodamies izreidot zagļu ceļu. Ap to laiku sāk saslēgties neironi par uguns vērošanas torni, jo visi šie vārdi ir krustvārdu mīklā. Protams, ka mēs noslēpām mašīnu aiz kapiem un gājām caur kaut kādu pakaļu uz to torni, neies jau citiem atklāt punkta lokāciju, jo arī par šo mums bija pamatotas aizdomas, ka daudziem šis nav. Augšā - lejā, cipars rokā. Jau pa ceļam uz torni pieņemam lēmumu, ka rakstīsim ziņu čatā ar piedāvājumu patirgoties. Braukt uz estrādi nav ne laika, ne vēlmes, jo pēc mūsu teorijas lādei jābūt Alsungas pusē.

Pēc neilga laika Gan jau sanāks ir atvēruši lādes mīklu, savukārt mums tirgus baigi nedodas, sāk vārīties asinis. Tomēr izdodas slēgt vienošanos ar 7. elementu (vienītī maukt FTF laukumā, cepuri nost… būtu zinājuši, ka cilvēks izbraukā visu viens, nebūtu žēl iedot vairāk info:,))), lasām lādes mīklu. Baigi rēcīgi sanāk, lādes mīklas aprakstā ir copy-paste teksts no wikipēdijas. Un pat bilde. Ko tik vienkārši? Viss tik burtiski uzrakstīs, ka paliek aizdomīgi. Mēs nedaudz noveļam vainu uz gurdeno tirgošanos, kas mums drausmīgi uzvilka un vidējo temperatūru pacēla līdz kādiem 84 grādiem, kā rezultātā bija grūti saskaitī 1+1, jo Stirnu stacija jau atkal vienā no kartēm bija atlikta, taču tā vietā sākumā pārbaudījām abas Alsungas stacijas - pārāk apdzīvoti, nav nekādu mednieku būdu. Sākam vilkt 6km attālumu no Alzungas ziemeļu stacijas virzienā uz Liepāju, atliekam aptuvenās koordinātas, tieši tajā brīdī cits rubaks beidzot atrod savās kartēs atlikto Stirnu staciju, un whatsapp čatā ienāk ziņa, ka Gan jau sanāks šodien ir sanācis. Rūgtuma piegarša, turpinām ceļu uz Stirnu staciju. Beidzamajā krustojumā pirms stacijas satiekam Gan jau sanāks busu, apmaināmies ar dažiem laipniem teikumiem un piestājam pie stacijas. Sienas ir, tornis ir (jāsaka, citādāks, nekā bija gaidīts). Uzsākam ceļu virzienā, no kurienes atbraucām, lai atrastu īsto ēku. Atkal tie biezie krūmi un brikšņi. Bišku sākas stress par to, vai tik kāda komanda mūs nepanāks un vai točna ejam pareizajā virzienā, jo satelīta skatā redzam tikai ēku ar sarkanu jumtu. Dīvaini, bet tai pamestajai ēkām tik tiešām vēl ir sarkans jumts. Ejam iekšā, pieklauvējam pie stenderes un tikai tad ieraugām ienagloto logo. Ļoti glīts darbiņš. Ātri atrodam sēnīti un noslēdzam mūsu FTF rubu. Neliels (vai liels) vīliens, ka atkal par mata tiesu nesagāja. Pirmās 10 minūtes sūdzamies, lamājamies, smejamies un gruzamies, taču tikpat ātri atzīstam, ka esam lieli malači un lepojamies ar tik tiešām ļoti labi paveikto darbu, jo paši veiksmīgi tikām galām ar visām mīklām un (gandrīz) visu arī atradām paši dabā. Ja būtu labāk sanācis ar estrādi, tad būtu vinnējuši tās 30 minūtes, ko pakāsām uz tirgošanos, un rezultāts būtu priecīgāks. Tomēr šādos gadījumos vienmēr ir “kā būtu, ja būtu”, tāpēc nav ko pārdzīvot, jāizbauda process un lieliskie 1. mēneša datumi ar visām krāsainajām emociju un pārdzīvojumu gammām. Milzīgs paldies ikvienai komandai, kas bija draudzīgi un saglabāja cilvēcību, kā arī OG Centrālei - laukums un mīklas bija sarežģītas, bet izcilas! Var arī biežāk taisīt krustvārdu mīklas, mums iepatikās :D Kārtējais “maija offic bus ftf” whatsapp čatiņā un emocionālā poha. Mums dikti patīk šīs neprātīgās naktis, nevaram sagaidīt 1. maiju! Tiekās!

P.S. Ja esi ticis tik tālu, tad še uzliec šo neatkārtojamo bangeri: https://youtu.be/jLV9Kt1Lbgg?is=S5rYdF3pt_huqvOj

Jaunrubaka piezīmes.
Sestā ruba.

1.marts. Nekādu plānu nav, visi veseli, bet es drusciņ, šad tad, paraudu. Nu labi, varbūt es nedaudz pāršāvu pār strīpu... Bet tikai tāpēc izlaist ftf nakti? Liekas, tomēr, nedaudz pārspīlēti.

1.aprīlis. Tētis pusotru nedēļu pēc meniska operācijas, degvielas cenas kosmosā, bet sencīšiem liekas laba doma braukt ftf. Ej nu saproti tos pieaugušos. Šamējos mīļā Kurzemīte saucot.

Par punktiem man grūti ko pastāstīt, jo tēta "dažus punktus paņemšu, kamēr gulēsiet" beidzās ar tēti, kas pārvilkās no rīta ar visiem cipariem. Nezinu vai dzirdēju pareizi, bet mamma tagad tētim stāsta, ka ilgojas pēc ftf negulētajām naktīm. Es mammai regulāri sniedzu 7nieka pieredzes cienīgas bezmiega naktis, bet izskatās, ka tas priekš viņas nav gana labi, būs laikam jāpacenšas kārtīgāk.

Visi kopā rušināmies pa skaidām. Man patīk. Principā man patīk viss, kas nav saistīts ar autokrēsliņu. O, tiek gatavoti objektīvi, značit būs fotosesija. Parādiet man kameru un es jums parādīšu visus savus 7 zobus.
Ejot ārā sencīši tā pārņemti ar bilžu skatīšanos, ka neredz šito veidojumu. Es gribu pieskarties, mammu, pieej nedaudz tuvāk! Oooooh, tā tekstūra, kā man patīk tās maliņas. Mammu, tēti- jums šitas jāpatausta! Tik forša sajūta pieskaroties un logo tieši tāds pats kā tie, kas mums pa visu māju izlīmēti.

Sencīši vai lien ārā no savas ādas, lai ftf naktis padarītu iespējamas. Nezinu kā viņiem pateikt, ka Lādē nav Goda ģimenes apliecība, bet to var dabūt tikai uztaisot man māsiņu un brālīti.

Neliela mūsu atskaite ar lietām, kas nogāja greizi.

- Nobāzējāmies Viršu DUS ar ļoti laipnu un atsaucīgu pārdevēju. Tādu, kas periodiski pajautāja, kad dosimies prom, un noteikti ļoti priecājās, kad plkst. 03:30 pametām galdiņus un viņai beidzot bija iespēja izslaucīt grīdas. (:

- Pizas tornī no lejas līdz augšai uzkāpām un katru skrūvi (un kameru) pārbaudījām 2.5x. Neko neatraduši, bezcerībā aizbraucām prom uz citiem punktiem. Tas, kāpēc mums neizdevās atrast tik vienkāršu punktu, lai paliek kā neatrisināta FTF nakts mistērija.

- Viens rubaks nakts vidū ilgi stāvēja blakus Pizas tornim un mēģināja biezajā miglā iztēloties, ka dienā tiešām šeit zem koka zariem varētu ieraudzīt upes otrā pusē esošo baznīcas torni kā mīklas bildē. Un nekādi nespēja tam noticēt.

- Punktu atminējumi šoreiz nāca lēni un grūti un bāzi pametām vēlu. Tad 2h kāpelējām pa Pizas torni (punktu neatrodot), pēc tam vēl 2h - ķemmējām Ēdoli. Tā ap 08:00+ attapāmies pie neērtā mezgla, vērojot, kā #GanJauSanāks steidz uz to, lai atvērtu kā pēdējo, kamēr mums pašiem dabā atrasti vien 3 punkti un līdz vairākām lokācijām neesam pat paguvuši aizbraukt.

- Uz estrādes soliņa aizmirst fotokameru un to atskārst, kad aizbraukts uz citu laukuma galu, - check!

- Esot jau mājās un skatot 7.elementa logbook ierakstu, secinām, ka pie LĀDES nedz ievērojām BK logo, nedz atrakām LĀDI līdz galam (tikai tā, ka varējām atvērt tās cepuri). 🫠

Shoutout #GanJauSanāks, ar kuriem satikāmies vairākkārt un, šķiet, tā pa īstam sapazināmies pirmo reizi.

LĀDES lokācija ļoti patika. Pēc iepriekšējās nakts ar -3 grādiem šeit spīdēja silta saulīte, 7.elements pastaigājās ar jaunrubaku, ziedēja sniegpulkstenītes un mēs atkal nopelnījām jau tik ierasto 4. vietu!

2024. gada 1. maijs pēc Liepājas gandrīz FTF dienas:
Es: “Paldies par laukumu! Gaidām UNSECO Kuldīgas laukumu”
Centrāle: “Laba ideja”

2024. gada 16. novembris pēc mazliet bailīgas pastaigas divatā pa jaunaudzi Jēkabpilī.
Es: “Paldies par laukumu, tad es vēl joprojām gaidu to Kuldīgas UNESCO”
Centrāle: “Būs, būs… Pienāks kārta”

Kas ilgi nāk, tas labi nāk – kad pirms tūrisma brauciena pa Jūrmalu ieskrējām logbookā un izlasījām, ka būs Kuldīga – nebija divreiz jādomā – vismaz mēģināsim FTF nakti, pat centrāle izskatījās pārsteigta, kad brīdinājām, ka būsim FTF. Jā, brīvu dienu vairs uz joku dienu dabūt nevar (kaut kādas ēnas nākot jokus stāstīt). Vecie biedri vazājas pa pasauli, jaunie vēl nav gatavi braukt no galvaspilsētas, lai dotos nakts izvirtībās. Vismaz sarunājām vienu no vecajiem rubakiem, lai pavalidē mūsu atrastos punktus un paskenē laukumu.

Gatavošanās… Notiek jau 2 gadus… Lai gan reālā gatavošanās jau ir ap 3 dekādēm – Kuldīgas pakši ir izložņāti no visām pusēm, maz ir tādu vietu, kur kādreiz nav ielīsts, uzkāpts vai darīts kas vairāk vai mazāk legāls. Kuldīgas novada miesti ir izbraukāti vēl tad, kad nebija apjukums par to, kas ir novads un pagastus pareizi apvienojām rajonos. Arī Suitu puse ir salīdzinoši labi zināma, jo viens no Rubakiem joprojām tur skaitās deklarēts. Vājākā vieta – Ēdole – tur izsenis ir notikušas dažādas bīstamas aktivitātes par kurām pat vietējie laikraksti klusē un ir izlasāms tikai noslepenotās policijas atskaitēs, tāpēc tas varētu būt mūsu vājais punkts (un bija ar).
Bet laukumam no satelītā pāriets pāri, palasīti interesanti fakti, kuri it kā zināmi, bet gan jau noderēs detaļas – esam gatavi.

Minēšana… FTF azarts ir patiess. Vakarā vēl noskatāmies dienišķo seriālu. Ap 11tiem aizbraucu nopirkt kvasu un ieraudzīt, ka Melnā Bedre skatās mājas kafejnīcu karti (nē, nespiegoju, tā karte bija pārāk labi izpētīta iepriekš, lai neatpazītu) – novēlu veiksmi, kas laikam ļoti nepalīdzēja. Pie skatu torņa gan bija aizdomīgi tukšs – “Vai tad viņi nezin, kur mums tas šķībais tornis ir?” – nu labi, ja nezin, tad nezin, jābrauc uz bāzes vietu, kur šo torni var redzēt no otras puses :D
9… 8… 7… Zinot Kuldīgu – Centrāle jau dod hintus. Varam sākt minēt :D
Mazā Itālija – protams, skatu tornis, bet leņķis dīvains – varbūt pārmaiņas pēc parkā cipars paslēpts, jo tornim ir diezgan aktīva video novērošanas iekārta.
Aizbraucis jumts – jā, šis punkts bija jau atlikts no laukuma apraksta – ir tur būts, ir tur dejots, tik nevaru atcerēties ar jumtu vai bez.
2 no 2 – varbūt tiešām FTF mums sanāks ar pirmo reizi? Centrāle čatā apstiprina, ka 2 teorijā ir – tad jau runā par mums.
Pārskrienot pārī pārējām mīklām – nē, droši vien nebūs tik viegli – redzam jau vājo vietu – mezgls, bet tas mūs neattur no minēšanas.
Atliekam nākamo punktu – lielajā čatā nekas nav – tad jau divi varianti – vai nu tiešām nav īstā vieta, vai Centrāle ar vannas bumbu aizrijusies – nevar saprast uz ko ceram.
Rāceņi – izlasām instrukciju – hmm… tālu… nav pat mūsu novads… bet pēc km sanāk… Čatā – 2,5 teorijā – tad jau runā par mums.
“Eee, tas nav Vulkāna tornis?” – “Ir, zinu vietu, 5 gadu vecumā tur bija nenormāli augsts kalns pa kuru ziemā slidināties lejā”, domāju, ka visi jau zinām, cik “augsts” tas kalns ir.
Pie 28 minūšu atzīmes esam līderi atminēto mīklu ziņā… Not Bad…
Vēl 40 minūtes pastresojam par pārējiem punktiem, bet tā kā saprotam, ka šonakt arī jāpaguļ un gribās izbaudīt to izslavēto gaismiņu disko – dodamies laukumā.

Punktu meklēšana…
Mazā Itālija – Nu jau izskatās mazliet labāk – vismaz viena komanda sēž ar laptopiem mašīnā. Noparkojamies blakus un maucam meklēt.
Šķiet, ka leņķis nav no torņa, bet parka. Diemžēl romantiskā migla galīgi neļauj savilkt kopā pilsētas skaistākos baznīcu torņus, tāpēc nolemjam iziet līkumu pa parku. Šim lēmumam palīdz tas, ka 50% no mūsu 2 cilvēku komandas ļoooooti nemīl augstumu, tāpēc ceram, ka punkts nebūs nolikts TIEŠI ZEM KAMERĀM, skatu tornī (cik zinu, Kuldīga PP nesūta sodus pa pastu, tāpēc, ja neesat pieķerti pie rokas, varat justies salīdzinoši droši). Protams, parkā nekas nav, ozolu atrast nevaram, bet kaut kādas lampiņas pie torņa apakšas paspīd un pazūd – nu varbūt tomēr kaut kur tur būs (sākās paranoja par uzgriežņiem un cik daudz vietas šeit ir, kur tos salikt). 10-15 min pameklējam – nu nav… Gribam kāpt augšā uz filmēšanos? Nu laikam vēl nē, aizbrauksim uz otru Kuldīgas punktu un tad izdomās. Vajag to azartiņu mazliet dabūt, ka kaut kas ir atrasts.

Kambaris – Hit & Run… Piebraucām, izkāpām, atradām… Neatceros gan, ka būtu tur kādreiz līdis iekšā… Droši vien mamma neļāva… Ja mamma neredz, tad drīkst  Kvasa malks godam nopelnīts, bet ko tālāk… Nu laikam būs jākāpj augšā pirms uz Vilgāli braukt.

Pizas tornis – Tiek nolemts, ka kāpšu vienītī, jo gan jau punkts būs viegli redzams. Nebija… Noskanēts viss tornis ar jaudīgo lukturi, kuram gan nepatīk tas vieglais ledus un +/- 0 temperatūra un baterija zūd krietni ātrāk kā parasti. Esmu arī vienīgais tornī, vismaz 5 reizes ielīdis sejā pašvaldības policistam, kas sēž pie kameras un domā “ko tas pamuļķis tur dara”, tāpēc mazliet sagrauts kāpju lejā… Laikam tie punkti tik labi nemaz nespīd naktī.
Nu vismaz atradu GeoCache punktu… Neesmu gan viņus nekad meklējis, bet jauki, ka vismaz kaut kāda veiksme.
Ko tālāk? Jābrauc uz Vilgāli, varbūt tur būs ballīte.

Jumts – Migla tāda, ka gandrīz jau prasās slēgt aizmugurēji miglas lampiņu… Bet kas tur? Estrādē lepni stāv busiņš, neviens gan neko aktīvi nespīdina, laikam jau atraduši.
Kā vēlāk noskaidrojām esam satikuši nākamos uzvarētājus #GanJauSanāks – šoreiz sagāja. Mums jau ir diezgan runātīgs noskaņojums – pieņemu, ka FTF naktij neraksturīgs, jo apmēram jau saprotam, ka līdz rītam minēt nevaram (tās ēnas taču). Saprotam, ka mēs pat esam mazliet labākā situācijā, bet… Vai gribam locīties zem soliņiem? Ir pieredze, ka esam iestrēguši šādās vietās un šoreiz mēs esam 2 nevis 4… Tirgus var sākties. Vēl šobrīd nesaprotu, kurš bija lielāks uzvarētājs no šī tirgus. Mēs ietaupījām ~30-60 min locīšanos, dabūjām apstiprinājumu, ka būs jākāpj tornī vēlreiz, precīzu vietu kur meklēt tālāko punktu (mums bija punkts nolikts ~200 m attālumā no īstās vietas) un vērtīgu sarunu no daudz pieredzējušajiem 7nieka spēlētājiem. Viņi ieguva vērtīgu informāciju, kura, domājams, palīdzēja izcīnīt FTF titulu.
Jebkurā gadījumā, īstais cipars tika atrasts un varējām sacensties, kuram ir mazākas bailes braukt uz Zelta pilsētu biezā miglā.

Skatu tornis jeb tās nolādētās metāla stalažas (Dublis 3) – pag, tas džips ar laptopiem taču tur stāv jau no paša sākuma… Tas A4 arī jau te bija mūsu pirmajā reizē… Laikam mums iet labāk :D
Ir vēl viena laba lieta – ir diskotēka, kas mūsuprāt ir galvenā nakts atrakcija ko piedzīvot. Daži ķemmē vietas, kurās jau bijām, no torņa nāk uz visām pusēm prožektoru stari… Skaisti… Mēs romantiski kāpjam uz torņa pašu augšu… Jo tiek nolemts pārkāpt pāri visām fobijām no augstuma, jo kad tad vēl… Ceļā uz virsotni iepazīstamies ar Zevs komandu. Parunājam par laikapstākļiem un cik forši ir slidināties pa apsalušām metāla konstrukcijām, kad vienīgā vieta, kur pieķerties ir apsalusi, slidena marga… brīnišķīgi… Zevs nebija uz tirgošanos. Paši vainīgi :D
Šoreiz cipars atklājās pārsteidzoši ātri… vietā, kur biju jau iepriekš, stulbi… No tās puses, gan mantojumu pieskatīti tik labi nesanāks… Drīzāk varēs uzmanīt, lai neuzceļ to 50m augsto elektrības līniju gar pašu UNESCO dārgumu… bet ok…
Projām ejot vēl iežēlojamies par Zevs meitenēm un iedodam hintu, kurā stūrī labāk meklēt mantojuma apskates pozīciju, jo paši jau sapratām, ka tā kā par 3 punktiem nav ideju kur braukt, tad nakts arī drīz beigsies… Ir taču pēc 4 stundām vēl darbs…

Dodamies atpakaļ uz bāzi, lai saņemtu miega devu… Pirms aizmigšanas gan atrodam īstos bandītus, kas apgāna piemiņas vietu, bet horizontālais stāvoklis dara savu un acis aizkrīt gandrīz negribot.

Rīts sākas ar pārsteigumu – vēl pat lāde nav atrauta… Nu labi, viens rubaks dodas uz darbu, otrs aši izdzer kafiju un uz otru tālāko laukuma daļu… Ne gluži hit&run, jo vienatnē meklēt ciparu ir diezgan depresīvi, nerekomendēju... bet cipars ir rokā… Un… #GanJauSanāks ir lāde vaļā. Ieripo jautājums par Kuldīgas staciju vecajam dzelzceļam… Nu nav nekas no tām šaurajām sliedēm palicis pāri… Vairāk jautājumi neseko. Gan jau viņiem sanāks…

Pa dienu tiek pārlasītas mīklas… F*ck… Gudenieku lidlauks… Tas tak bija punkts, kas bija arī jau atlikts… Nav tur gan būts, bet dzirdēts daudz… Bilde ar satelītu – 1 pret 1. Par ko mēs domājām naktī? Nezinu… par fermām un sprostos turētām vistām…
Krustvārdu mīkla – hints… aaa nu tā jau jā… mēs jau zinājām, ka Ēdole… Tātad visi punkti ir! Vakarā jābrauc savākt.

Mazliet par ilgu izbraukāts Zagļu ceļš… pat atverot hintu mēs atradām veidu kā mazliet pafeilot un pabraukt garām īstajai vietai, kur kaut kāda iemesla dēļ stāvēja LVM džipiņš…

Rāceņu pils – episki… Episks arī brauciens, kad vienā brīdi saproti, ka mašīna ir palikusi par vēl vismaz 5 cm zemāka, jo kāds pannas stiprinājums ir palicis vārgāks no LVM ceļu akmeņiem. Uz vietas parāvām vaļā hintu ar domu – varbūt pateiks kurā ejā jālien… Vājš hints… Recepte aprakstīja vietu daudz precīzāk… Varēja arī nevērt vaļā :D

Putni – Garš pārbraucies, īsa pastaiga un cipars rokā.
Lāde – “pag, lāde bez hinta” – viss perfekti saslēdzās, jo mežā ir vieta, kur vairs nekā nav… Blakus ir ēkas, kur paslēpt lādi… nu jābrauc… Aplauziens liels… Priekšā govis un pie bijušajiem klasesbiedriem vēl ciemos braukt negribas… Nākamā vieta – tur it kā arī privāts, bet žoga vairs nav un aizliegumi iebraukt arī nav… un Lāde arī protams nav… Izbrauciens pa Alsungu – varbūt kaut kas aizmirsts… Nevajadzētu tur būt, jo šaursliežu dzelzceļš nebija 69 km garš… Bet varbūt… nav… Labi hints… pieķērāmies neīstajam Bembijam, jo tur tak diezgan daudz viņus audzē… Aizbraucam vēlreiz uz vietu kur nav…
Saprotam, ka vietējo zināšanas šoreiz iegrieza, jo pēc mūsu loģikas pēdējā stacija posmam ir pārsimts metrus tālāk, tur gan laikam ir arī sētas, kurās citi rubaki nedrīkst braukt… Mazliet atsvaidzinām zināšanas par vēsturi un īstā stacija ir rokā… 5 minūtes… Neliela rakāšanās neīstajā stūrī, neliela rakāšanās īstajā stūrī… Un lāde atrasta..

Mēs šo sev ieskaitīsim kā pirmo FTF, jo Liepāja īsti neskaitās.

Paldies Centrāle par laukumu, aizbraucām uz vietām uz kurām sen nav būts un kurās vēl nebija paspēts būt.

Paldies #GanJauSanāks, par vērtīgo nakts sarunu un ieekonomēto stundu.

Tiekamies citos laukumos, iespējams, FTF un pēc nākamajiem 7 gadiem arī Kuldīgā :D

Aprīlis solās būt aizņemts mēnesis, ja neskaita 4 jaukas brīvdienas pašā mēneša sākumā. Tas aicināt aicina izrubīt laukumu pēc iespējas ātrāk, kamēr slarbenāji nav saauguši un koku lapas nosegušas potenciālos skaitļus. 3.aprīlis top nolikts kā īstais datums, līdz ar to triecientempā tiek risinātas mīklas un atlikti punktiņi kartē.
Kopumā ar risināšanu nav nekādu kāzusu - viens komandas biedrs atrod savā uzvārdā nosauktu parku, kāds cits sajūsmā spiedz par to, ka jāmeklē reāli notikumi no vēstures, un kopā par visiem tiek atminēta arī krustvārdu mīkla. Te varbūt tā mazā darvas karotīte par locījumiem jautājumos un atbildēs 🧐, bet principā šī jau sanāk gandrīz kā Lādes mīkla, bet par to vēlāk.
Izbraucam agri, šoreiz ar divām mašīnām, jo daļa komandas izdomājusi pēc tam baudīt Kurzemi vēl 2 dienas un negrib braukt atpakaļ uz Rīgu.
Pirmais punkts ir Ivanna Nails, bandas garie nadziņi te labi pastrādājuši 💅 Starp citu, kā labas alternatīvas šim punktam bija arī Vecā pārceltuve pār Ventu un parks Pelčos, kur abās vietās notikušas ievērojamas garnadzības. Pēc nelielas ērču uzlasīšanas pamanām plāksnīti un dodamies tālāk, uz Mazo Itāliju.
Ar skatu torņiem mums ir īpašas attiecības, nez kāpēc tie parasti ir visgrūtāk meklējamie punkti laukumā 😅 Arī šī ruba nav izņēmums - lielākā daļa no mums augšā uzkāpj divreiz. Divreiz, Karl! Toties uzzinam, ka zem torņa apakšā ir kaut kāds pazemes bunkurs vai kolektors.
Kārtīgi aplūkojuši pasaules mantojumu, dodamies Noslēpumu Kambara meklējumos uz parku, ja to tā vispār var nosaukt (oh well, karte pacieš visu 🤷‍♀️). Top Stranger Things Veknas uzbrukuma cienīgas bildes un nodarbojamies ar moskītu atbaidīšanas rituāliem, tur tālāk parkā vēl viens inčīgs objekts - kaut kāda veca milzu spole.
Tālāk mums Aizbrauc Jumts un sākam krist uz ceļiem, velties, liekties un visādi izdarīties vecajā estrādē. Tur jau rosās divas (?) citas komandas - pirmie un arī pēdējue rubaki, ko satiekam šodien - bet, kamēr mēs vēl ekskursējam ap pašu estrādi, šie jau prom. Nu, skaidrs, būs zem soliņiem 😅 Mugura darba izbijās, acis darba nebijās - komandas darbs 💪 Dodamies arī apskatīt ezeru, diemžēl zelta zivtiņu tur nesanāk noķert.
Dodamies pie Brīvajiem Putniem, kamēr daži vēl ir, ko noķert aiz astes - mums par izbrīnu šodien te var nosēsties tikai hidroplāni 💧💧💧. Par laimi, skaitli var aplūkot bez gumijniekiem.
Pa ceļam apskatot baznīcas un kapus, nonākam pie labākajām panka-kēs Kurzemē 🔥 O jā, šādu objektu dēļ ir vērts rubīt - ļoti interesanti pavazāties, nav pilns ar puvušām buļbām un to ēdājiem. Laukums un soļķis dēļ šī punkta gan izstiepās kā pankūku mīkla, bet, par laimi, ceļu Rīve nebija tik traka 😅 Samīļojuši lielo rāceni, dodamies mežu labirintos un krustvārdu atrisinājumos. Tā virve bildē tik veiksmīgi nobildēta, ka sākumā likās, ka tur būs kapu zvans... Ņemot vērā atsaites trūkumu, nobrīnamies, ka tornis vēl turās - pašā augšā gan šoreiz nekāpjam. Gribas arī paspēt uz Lādi pa gaismu un kaut kur garšīgi paēst.
Varētu apgalvot, ka šī bija vieglākā Lādes mīkla šajā sezonā, bet tas pārsvarā tāpēc, ka liela daļa no komandas ir pasisti uz dzelzceļa līniju aplūkošanu gan kartē gan dabā - šķiet, visas pamestās līnijas ir vai nu ar kājām, vai velo izietas. Saprotam, ka ir tikai 2 varianti, kas ierakstās laukumā - Alsunga Dienvidu un Stirna, bet Alsungā tur ir kaut kādas mājas vēl palikušas (Fun Fact - nākamajā dienā Atmodieši izbrauc visu 69 km līniju līdz Liepājai, nobraucot gar lādi otrreiz 😅)
Pie "tintnīcas" piestājam, sabildējam čupu ar neticami trekniem sniegpulkstenīšiem, pieklauvējam pie stenderes un dodamies Lādes meklējumos. Sākumā tiek atrakta tikai "cepurīte", bet, tā kā negribas, lai skaidas sabirst iekšā, turpinam rakt un - oh wow - skatam paveras Lādes īstā seja 🔥🗿🔥 Jā, nu, šis ir reāli nais! Šīs ir īstas Lieldienas!
Tostiņš par labi izrubīto rubu un perfekto Lādi, un kas tad tas - kā Mārtiņš zināja, ka mēs esam mazie sklandrausīši? 🤔 Patiesi - pirms Lādes apstājāmies Alsungā un nopirkām katrs pa autentiskam Sklandrausim (vai mazāk autentiskam Vīra rausim) un tie bija ļoti gardi.
Paldies par rubu, viennozīmīgi tiekamies S11E05! 🤍🖤🤍

Šoreiz dažādu iemeslu dēļ startējam samazinātā sastāvā. Nebūs arī divas acīgākās ciparu atradējas. Tā arī izvērtās par mūsu problēmu.
Viss mums ir izdomāts, pat bez hintiem.
Sākam ar memoriālu. Sākumā gan piebraucam pie citas piemiņas vietas 1 km attālumā no īstās, kur tika nozagtas tās bronzas skulptūras. Viegls cipars.
Tālāk uz Itāliju. Šaubu par šo vietu nebija ne mirkli. Pati pirmā tika atzīmēta kā uzminēta. Nepiedodami ilgi nevaram atrast ciparu. Lejā, augšā, apkārtnē, atkal augšā. Pārlasām tekstu, "redzams mantojums". Tātad redzam veco Kuldīgu un tur rātslaukumā ir itāļu restorāns. Tur būs cipars ! Bingo! Malači BK. Jocīgi, nav cipara. Braucam atpakaļ, veram hintu. Kad 2 cilvēki katrs pa divi lāgi apskatījušies, ciparu ieraugam.
Vainšteina kambaris mums izdomāts pie vecā stadiona, kur blakus Vulkāns atradās. Kad līdz kambarim palikuši 100 metri šoferītis izdomā, ka būs stadiona pusē. Viņam pieder stūre un kādu stundu veltam, lai apskatītu teritoriju starp exstadionu un Ventu. Tad kartē uzmanību piesaista Riteņu iela. Jauks Riteņdārza stūrītis.
Aizbraucis jumts pareizi izdomāts. Tur satiekam "12nieka" čaļus un pamazām sabrauc vēl daudz mākslinieku, lai vingrotu starp soliņiem. "12niekam" padalāmies pieredzē un hintos par jau pārbaudītajām vietām. Viņi prombraucot pačukst kur ciparu meklēt. Paldies, mūsu vecumā pārāk locīties nav kaifā.
Brīvie putni ir netālu. Labības putni kolhoza laikos bija kukuruzņiki, tātad lidlauks. Un bombardē tagad naftas industriju. Mums vienīgā naftas "ieguves" vieta ir Gudeniekos. Īzī pīzī.
Rāceņu pilij jābūt Rīvā. Pārāk bieži tā uzdevumā piesaukta. No kosmosa esam noskatījuši Rīvas staciju. Pamesta, tur daudz ēku, kāda būs īstā. Kļūda un paviršība. Uz vietas pilnīgi cita bilde. Braukalējam pa apkārti meklējot ēku kas uzrunā. Tur nav, tur privāts, degviela atlikusi 36 kilometriem. Apstājamies, nomierināmies un kartē atrodam kartupeļu pagrabu. Nu daiļa Makrofleksa pils.
Paliek neērtais mezgls. Mājā jau skaidrs, ka te nav ko minēt, jo neko nevar uzminēt. Tā ir dekorācija un jāmin tēlaini. Krustvārdu mīklas ir Mezgls, Zviedru un Labirints. Un TĀDS ir Mežvidos ! Uz vietas ir skaidrs, ka aplauziens. Darbojās tik vasarā un ne 7niekam. Atveram hintu, lai saprastu, ka arī tam vajag hintu. Bakstoties kombinējot karti ar tekstu nonākam līdz Ēdolei, Kaušu kapiem. Braucam, atrodam tos, arī Zagļu ceļu. Te nu mēs prasām padomu Centrālei. Mūs gan paslavē, ka esam tālu tikuši un dod padomu, ko tālāk meklēt.
Lāde. Aizdomīgi viegli saprast par ko ir runa. Tikai kura no stacijām būs īstā. Kosmoss nepalīdz, MI vispār aizgriežas un muld pa tukšo. Vienīgi hints ir zinošs. Esam ļoti tuvu Stirnas stacijai. Maza tintnīca, kā iztēlē, gaumīgs metālista darbs stenderē un vienīgā siltā istabiņa namiņā, te jābūt. Zem tapetēm un skaidām atrodam apraktu sēnīti. Takā nezinām vai tā ir Centrāles iecere vai Lemuru lēmums, tad rūpīgi visu atliekam atpakaļ kā bija.
Paldies !!! Lielisks laika pavadīšanas veids. Negribētos, ka šī ir pēdējā sezona. ĻOTI !!!

Pusnaktī atverot mīklas, tikai 2 pirmās ir skaidras. Par pārējām uzreiz idejas nerodas. Bet, tā kā laukumā varam tikt tikai sestdienā, tad bez stresa turpmākajās dienās sarisinām gandrīz visas. Ar VAINŠTIENA NOSLĒPUMU KAMBARIS kaut kā neiet nekādi.


Sestdien ap 9.00 esam pirmajā punktā IVANNA NAILS. Pārlasot kriminālās hronikas, šis garnadžu nedarbs ne uzreiz, bet tomēr veiksmīgi atradās. Uz vietas arī viss lieliski.

Pēc tam uz MAZĀ ITĀLIJA. Itāliju mēs mīlam, bet torņus nemīlam nemaz. Paiet kādas 40 minūtes aplūrot visas vietas tornī un ap to, tikai ne pareizo vietu. Geokešs atrodas, bet ne cipars. Negribīgi tiek paņemts hints un tad klasiski - kā var šito neredzēt!

VAINŠTEINA NOSLĒPUMU KAMBARIS - sakarīgu ideju nebija. Tika meklētas treniņu un sacensību bāzes. Vienīgā kaut cik atbilstošā vieta likās Pelču muižas parks, kur notiek sacensības. Parkā bija gan koki, gan paugurs, bet ne īstais. Ar hintu jau uzreiz skaidrs.

Tālāk uz AIZBRAUCIS JUMTS. Pēc teksta šķita, ka jāmeklē ne zem soliņiem, bet jāpamana kaut kas cits. Pēc 30 min. kāpņu, estrādes un apkārtnes izpētes sākam skatīties zem soliņiem, un labi, ka ne zem visiem nācās noliekties. Forša estrāde apvienota ar privātmāju.

Tālāk ceļš uz Gudeniekiem, BRĪVIE PUTNI. Šī mīkla atrisinājās, kad sapratām pēdējo teikumu, par bumbu mešanu. Viss ātri un vienkārši.

Dodamies uz RĀCEŅU PILS. Tā kā tekstā skaidras norādes, kur jābrauc, un rīve pieminēta, tad šī arī labi sarisinājās. Episkākā šī laukuma būve! Māksla! Labi, ka nebija jālien uz vēdera pa krāsns durvju izmēra eju, kas redzama bildē. Īstās rūķīšu durvis jau pilnīgi normāla izmēra.

Palika tikai NEĒRTAIS MEZGLS. Krustvārdu mīklā sanāca sarakstīt vairāk kā pusi vārdu. Kad jau bija olas, ēst, tornis, karjera (karjers), kapi, uguns, tad arī salikās, ka būs Ēdole - tur, kur Kaušu kapi. Satelītkartē tur tornis ir, bet vai tiešām tik vienkārši? Par šo bija skaidrs, ka lokācija pareizā, bet varbūt nebūs tas tornis un būs jāmeklē kaut kas mega sarežģīts tuvumā. Tomēr, ieraugot troses, skaidrs, ka viss pareizi! Drusku jāpakāpjas un cipars ir.

LĀDES MĪKLA - 11 stacijas. Tad tā ir Alsunga - Liepāja līnija un Stirnas stacija. Piestājam pie tuvākās pamestās mājas. Uz stenderes glīts logo, apskatam visas telpas, ielūztam grīdā, bet lādes nekur nav! Pakašājam sienu - nav, pakašājam skaidas - izcili!

Nebija tik traki ar to lietu, katrā ziņā slapjais sniegs nebija, kā pērn PLAKANĀ ZEME laukumā!
Paldies Centrālei par laukumu, tiekamies maijā!

“Ar cerību būt Lažas tuvumā”, <A2 3-1> reports

Akurāt uz Sieviešu dienu, nākamajā dienā pēc Salacas disko laukuma ar savu šosejas gludekli sanāca iepērties tādos dubļos, ka radikāli tika celts gaismā jautājums par karietes nomaiņu uz kaut ko bezceļiem pateicīgāku - tas brieda jau pasen. Nu, jā… Žēl bikiņ iepriekšējo braucamo, bet uz vēdera pa visādiem mēsliem šļūkāt arī negribās. Tagad kariete jauna un glauna, pie tam augstāka un pa kleperim uz katra rata.

Pirmajā dienā mīklas īsti nesanāca minēt - visādas klapatas darbiņos, tāpēc vien pirmās divas mīklas tika mazliet apmuļļātas un pierakstītas lokācijas - MAZĀ ITĀLIJA ir kaut kur Kuldīgā pie Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskās baznīcas, tā īsti pat neizpētot bildi un fotografēšanas leņķi, bet AIZBRAUCIS JUMTS būs Vilgāles estrādē - tur internetā atrastajām bildēm estrādei jumts izskatās nozāģēts. Gan jau ka uz skatuves vai soliņiem būs, sliktākajā gadījumā līdz ezeram aizčāpos.

Nākamais piegājiens mīklu minēšanā ir pēc pāris dienām, bet nu jau riktīgā stresiņā, jo minēšanai palikusi vien sestdiena pirms Lieldienām, aizgājušās dienas notrallinātas citos piedzīvojumos. NEĒRTAIS MEZGLS minās švaki, par pārējām mīklām ir tikai nojausma, bet ne saprašana - kaunu pie malas un veram atlikušajām mīklām vaļā hintus. BRĪVIE PUTNI tūlīt pat no nezināma kolhoza siltumnīcām, kuras mēģinājām uzrakt Kuldīgas apkārtnē, pārtop par Gudenieku lidlauka būvi, IVANNA NAILS ātri tiek sazīmēts Mežvaldes apkaimē, kur savulaik holokausta upuru piemineklim bronzu aizstiepa (kas tādā čuhņā tik krutus pieminekļus liek?), bet NEĒRTAIS MEZGLS pamazām iezīmējas Kaušu karjerā, tiesa gan, picproof neatrodam, bet iezīmējam dažus pieturas punktus no satelīta, ko pēc tam nahrenizējam, atstājot vienu - jābrauc tajā karjerā iekšā un jāskatās, kur tur tornis ar striķi ir. Dēļ bandīta interpretācijas novirzāmies bikiņ no pareizās domas, bet šķiet, ka karjers ir vieta, kur punktam būs būt - pārāk mums tas patīk un ļoti gribās pa to pavandīties. Kaušu kapi, no kuriem sākām meklēt pareizo vietu, un īstais tornis paliek nepamanīts. Aizrautība ne vienmēr ir tas labākais sabiedrotais…

Ar pēdējām divām mīklām neiet. Viens no rubakiem vienā no kartēm pamana Lažas upīti, pie kuras ļoti gribētos uzrīkot fotosesiju ar Lažas vārdiņu fonā, bet ir bēda - Laža fiziski ira, bet uzraksta, pie kura episku biužu uztaisīt, nava… Tā vietā pie Rīvas iekš Baltic Maps tiek pamanīts “Kartupeļu pagrabs”, kas… ir RĀCEŅU PILS atminējums? Galīgi nekāda picproof nav, bet tas nosaukums… Bāc! Tik perfekta vieta mīklai, bet ir tikai satelītā redzama kastīte. Būs jāaizbrauc, jāpārbauda - citu variantu tāpat nav…

Ar VAINŠTEINA NOSLĒPUMU KAMBARI sanāk galīgas auzas. Tiek nospriests, ka te runa ir par Hārviju Vainšeinu, bijušo Holivudas producentu, kuru ietupināja cietumā. Tiek maltas dažādas versijas par kinofilmām, sarkano lukturu ielām, publiskajiem namiem, cietumiem un filmēšanas laukumiem Kuldīgā - var atrast dažādas pikantas lietiņas. Tiesa gan, neko īsti neizdodas salikt kopā. Lai kā mēģinātu sapārot, piemēram, Bendes namiņu ar “Emīla nedarbiem” vai “Dvēseļu puteni”, kas filmēti Kuldīgā, nekas īsti neiet kopā, jo neatduras 2000. gadā. Tā kā Kuldīgā neko piemērotu nespējam atrast, pārmetamies savos meklējumos uz vienīgo laukuma daļu, kur nekā nav - Alsungu. Kāpēc? A vvz… Bet arī tur tukšpadsmir, jo mīklai nekas neatbilst. Galīgi sačakarējošies savās fantāzijās, beigu beigās lūdzām palīdzību Zaķa draugu komandai, kas iepriekšējā dienā laukumu bija izgājuši. Atbilde vienkārši iesit naglu pierē: “Vainšteins sāka trenēties vecajā stadionā, Kuldīgā pie Vulkāna.” Riteņbraucējs nevis Holivudas producents! Āaarrrghhh! Cirvji!!! Ātri tiek sazīmēta kartē sērkociņu fabrika, kādas 15 minūtes aktīvi meklēts, kurā vietā varētu būt spots, līdz beigu beigās nospriežam, ka būs pie garāžām, jo tikai tur var redzēt vienu no skursteņiem un garāžu baltos ķieģeļus. Viss, laukumam apmēram gatavi.

Laukumā dodamies Lieldienu rītā, taču līdz Holokausta upuru piemiņas vietai Mežvaldē tiekam vien pēc divpadsmitiem, jo… atrodam citas vietas ko apskatīt. Šeit neesam vienīgie, punktu ātri savācam, pāris biužas piemiņai un prom uz sērkociņu fabrīķi. Tur ātri vien gar garāžām uzskrienam pakalnā, bet punktu nekur neredz. Kamēr viens tizlojas gar sētas mietiem un velk uz garāžu pusi, otrs rubaks fiksi ielien pussagrautā pagrabiņā turpat zem kalniņa un atrod punktu.

Tālāk Svētās Katrīnas baznīca. Parkojam braucamo pie baznīcas un ejam slaidu apli apkārt, jo pirmā doma par mīklā minēto “mantojumu” ir pati baznīca. Izpētām apkārtējo māju skatlogus, izkārtnes, pašu baznīcas ārpusi, soliņus - nekā. Tātad - jāmeklē punkts no kura fotografēts. Aber fočēts ir tādā leņķī, ka redzams ir arī otras baznīcas mazais tornītis. Noejam lejā līdz Ventai un sākam gar krastu meklēt punktu, no kura fotografēts. Nea, ne no šejienes - tik pārliecināts ir pirmais rubaks. Mājas priekšā, leņķis par asu. Bet, lūk, tur tas metāla skatu tornis otrajā krastā - no turienes gan var būt tā bilde taisīta! Otrs rubaks nikni turas pretim - otrā krastā nav pauguru, no kuriem varētu fotografēt, bet no torņa noteikti nav fočēts, jo bildē pakalns priekšā - jāmeklē punkts šaipus upei. Ventas krastā iet vaļā tāds jandāliņš, ka pat makšķernieki dusmīgi atskatās - ko tie divi zivis biedē?! Beigu beigās pirmajam rubakam izdodas pārliecināt otru, ka ir vērts aizbraukt ar mašīnu otrā krastā pie torņa un paskatīties, kā baznīcu torņi sabīdās kopā. Kaut gan, pēc kartes spriežot, sanāk, ka bildēts varētu būt no tilta gala.

Tilta gals tas tomēr nav - baznīcu torņu spices stāv nepareizi viena pret otru, bet pie skatu torņa gan saiet pareizajā ģeometrijā. Tūlīt arī atrodas bildes spotiņš torņa kreisajā pusē, tikai kur ir pats punkts? Sākumā tiek pārbaudīti soliņi gājēju ceļu malās, tad koki, tad laternu stabi, beigu beigās pieejamā ceļa redeles uz torni un paša torņa apakša. Hmm, beidzot punkts būs pašā tornī? Kāpjot augšā, secīgi tiek aplūrētas visas margas, nožogojumi, beņķīšu apakšas, bet augša vairākas reizes noiets pa perimetru tornim, bet neko neizdodas atrast ne vienam, ne otram. Pirmais rubaks domīgi paliek pētīt torņa apakšu, kamēr otrs laiž atkārtotu apli pa torņa teritorijas perifēriju. Pēkšņi no torņa augšas atskan priecīgs “Atradām!… Jā, torņa augšā bija!”. Kas tā par meiteņu komandu? Nepazīstama… Tiek pasaukts otrs rubaks un uzdots Ļeņina jautājums: “Ko darām?” Ir skaidrs, ka jādodas torņa augšpusē un jāmeklē, bet kur? Visu pārbaudījām, bet neko nepamanījām. Tātad, jābūt mazai uzlīmītei kā Zilākalna tornī Līvu laukumā. Brīdi pamīcījušies, izlemjam atvērt hintu - tas aiztaupīs laiku. Austrumu stūris torņa augšā. Pašā augšā ar kompasu tiek nolūkots “austrumu stūris” un tie izrādās divi, jo marķieris kompasam trāpa pa vidu. Sākumā pārbaudām tuvāko - nav. Apejam apkārt pie otra - ir. Maza sūda uzlīmīte, ko gandrīz nevar pamanīt tādā leņķī kā tā ir pielīmēta. Grrr…

Pēc šī fiasko izlemjam nebraukt uz rubas galviņas Portālu Kuldīgā, bet pa tiešo doties uz Vilgāles estrādi. Tur, kā izrādās, neesam vieni - priekšā stāvošās mašīnas, šķiet, jau kaut kur ir redzētas. Estrādē divi sīkie dauza bumbu pret estrādes sienu, bet mēs noejam gar estrādi punkta meklējumos un dodamies uz kāpnēm ar soliņiem - tie ved lejup uz ezeru. Te varētu būt tā trešā lieta, ko vajag ieraudzīt? Noejam gar trepēm, soliņiem, pasveicinām pretim nākošos rubakus, kas cītīgi “tēlo”... vai arī netēlo… vvz, nevar saprast. Trepju apakšā tomēr nāk apskaidrība, ka punkts nebūs pie ūdens. “... skraidīja haotiski starp rindām, pārbaudot savu sprandu un diska trūču noturību” - šai jābūt atsaucei uz vietu, kur meklēt. Pa ceļam uz skatītāju beņķiem pie trepēm tomēr tiek pārbaudīta viena sabrukusi betona ala, bet tur iekšā nekā nav, un drīz pēc tam ar ieslēgtu selfiju kameru jau ir cītīgi jālokās gar solu rindām. Kad puse jau ir izpētīta, bet nekā vēl nav, uznāk šaubas par šo pasācienu un dusmas uz #Centrāli par tādu mocību izdomāšanu. Otra komanda atgriežas no meža pastaigas (laikam viņiem bija doma, ka punkts varētu būt tur?) un arī pieķeras pie solapakšu aplūrēšanas, taču drīz vien notinas. Atrada? Bet kur? Otrs rubaks manāmi slinko, jo ir pārbaudīta pati mazākā soliņu rinda. Pirmais rubaks ķeras klāt otrajai lielākajai soliņu grupai un kādā trešā solu rindā no beigām tomēr atrod ilgi meklēto plāksnīti. No šitās locīšanās jau vemt gribas, šams padomā…

Sāk pilināt lietus. No rīta saulainā, pusdienlaikā vējainā diena tagad ir pārtapusi mākoņainā un slapjā padarīšanā. Tā kā ļoti negribam maisīties tai otrai komandai pa kājām, sākumā izlemjam aizšaut līdz Gudenieku skolai, kas mums kartē ir atzīmēta kā papildus interešu punkts. Skola izrādās drupu stāvoklī, taču pāris istabās vēl ir zaļi telpaugi, ledusskapis un skolas apkārtne ir smuki sakopta. Tā kā lietus jau līst manāmi slapji, pārāk daudz nevazājamies apkārt un braucam uz Gudenieku lidlauku. Cerējām šeit būt vieni, bet uzduramies atkal tai otrai komandai. Nu, moins! Viņi kā reizi nāk ārā no tās bildē redzamās betona konstrukciju paliekas. Līst. Fiksi ieskrienam “teritorijā” un visai drīz punkts rokā.

Paliek Rāceņu pils, kas mums pie Rīvas atrodas. Ja nebūs īstais, būs jāprasa padoms. Pa ceļam pabraucam garām otrai komandai, kas draudzīgi ceļmalā tusē, un dodamies Rīvas virzienā. Pašā Rīvā viens no atzīmētajiem izpētes objektiem atkrīt, tāpēc dodamies pa tiešo uz Kartupeļu pagrabu. Jau pa gabalu tajā būvē vīd lodziņš, kur zīmējās BK logo. Ir īstā vieta! Piestājam pie lielajiem vārtiem un dodamies iekšā šajā brīnumainajā ēkā. Kamēr pirmais rubaks izbrīnā blisinās pa stūriem, otrs jau ir atradis mīklas “spraucies iekšā vienā no rūķu katakombām” durtiņas. Un tas ir pats foršākais, ko mēs šodien laukumā redzējām - riktīga ņamma! Izložņājam visus caurumus, tā “starp citu” atrodam arī punktu un trenkājamies pa “katakombām” tālāk. Brīnišķīga vieta! Ejot uz mašīnu, pamanām otru komandu, kas slaidi griež iekšā uz būvi, tāpēc fiksi mašīnā un apkārt ēkai prom. Laikam nostrādāja greizsirdība…

Izlemjam aizbraukt līdz Rīvas dzelzceļa tiltam, kas kaut kur netālu mežā ir - galu galā kartē atzīmēts kā interešu objekts, otrreiz tik tālu vairs nedzīsies… Meža ceļš aizaudzis, bet ir braukts. Izskatās pēc vecā dzelzceļa uzbēruma. Pats tilts arī no seniem laikiem, bet vairs nav pārbraucams - baļķi nopuvuši, dēļu sen jau vairs nav, te pat ar enduro moci pāri bīstami vilkt. Bet pats tilts interesants - kniedētais, seno laiku dzelzinieks. Apmierinājuši ziņkāri, dodamies uz Kaušu karjeru virs Ēdoles - tas mums pēdējais punkts un pēc tam vakariņas un Lādes mīklas minēšana Ēdoles pilī, kur mums naktsmājas nobukotas.

Kaušu karjerā sākumā mēģinām tikt pa piebraucamo ceļu, kas no sāniem - netiekam, jo bomis priekšā. Varētu jau mēģināt ar kājām aiziet, bet bikiņ par niknu līst. Braucam iekšā pa vidējo ceļu, bet parkojamies jau karjera sākumā, jo tur kaut kādas betona konstrukciju paliekas mētājas. Īsti tornis nav, bet varbūt Pūteļu karjera variants no Kurzemes Šveices laukuma? Nea, tik bieži #Centrāle neatkārtojas… Sākam vizināties pa karjeru torņa un troses meklējumos. Braukājam šurpu-turpu, bet no torņiem ne vēsts - ir lielāka vai mazāk izmēra bedres, milzīgi smilšu kalni, bet nekas līdzīgs tam, ko meklējam. Sāk piezagties izmisums… Iebraucam vienā karjera apdzīvotā mājā apjautāties par torni, bet tur rokas pa gaisu un suņi virsū. Turpinām bezmērķīgi braukāt pa karjeru - lietus gāž kā no spaiņa, ārā no mašīnas ne sū* negribās līst, vēl jo vairāk tajās karjera smilšainajās “klintīs” rāpties augšā. Galīgs bezceris… Aizsitam ziņu Zaķa draugiem - heļp plīz! “Apstājies pie Kaušu kapiem, izkāp un ieraudzīsi uguns novērošanas torni.” Nu, ka tavu… Lieldienu zaķi aiz ļipas! Tā vien prasās nobildēties Lažas upītes krastā! Braucam atpakaļ uz kapiem un tur atkal uzskrienam tai otrai komandai virsū, kas smaidīgi lien ārā no krūmiem. Nez, ko šamie tur darīja? Skats augšup - ā, redz kur tornis! Nu jau arī mēs smaidām. Pa vecu, aizaugušu ceļu līdz tornim, bikiņ slapjš kāpiens un punkts rokā. Mašīnā ierastā matemātika un arī tiekam pie Lādes mīklas. Tā otrā komanda izrādās Bolūdeiši…

Pārlasām Lādes mīklu un pirmā doma, kas iešaujas prātā, ir dzelzceļa līnija vai tās atzars. Bijām šodien pie Rīvas upes dzelzceļa tilta, visticamāk, tas ir saistītais elements. Pie vakariņām būs jāparok dziļāk šī tēma. Ātri vien tiek safīčots, ka meklējamā stacija laikam ir Stirnas, jo dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga atzarā tā šķiet vistuvākā Alsungai… jo tur nebija neviena punkta, bet laukuma aprakstā Alsunga ir minēta. Tātad, Lādei jābūt šajā rajonā. Kā alternatīvais variants tiek noskatīts Rīvas dzelzceļa stacija - dīvaini tikai, ka, caur mežu laužoties, mēs nepamanījām tur neko. Mēģinām par Stirnām kaut ko uzzināt no Ēdoles pils personāla, bet neveiksmīgi - mūs laipni, bet pieklājīgi pasūta… meklēt internetā. Numuriņā ātri vien datoros sazīmējam pareizo informāciju, samedījam Stirnas un Rīvas staciju koordinātas un visai drīz dodamies ceļā, pirms tam savlaicīgi nodrošinoties, ka Zaķa draugi lažas gadījumā mūs aiz štrumbances pieturēs. Bez tam vēl paliek arī neatvērtais Lādes mīklas hints, bet ar tiem #Centrāles hintiem ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt…

Kāda pusstunda paiet, līdz uzgriežam uz pareizā dubļainā ceļa un pašaujam garām mazai būdelei ceļmalas krūmos. Eu, bet vajadzētu šo apskatīt, jo pati stacija ir pavisam līdzās! Bremzējam un paslīdam garām arī betona sienai krūmos. “No stacijas … nekas pāri nav palicis – betona sienas ... Kad ieraugi tos, zini, ka esi paskrējis rokas stiepiena attālumā garām.” Yopt! Saiet! Viss saskan!!! Mašīna fiksi tiek apmesta riņķī un parkojamies pie mazās būdeles krūmos. Kur te ir Lāde? Zem grīdas? Nē! Krāsnī? Nē! Otrajā stāvā? Nav tāda… Paliek vien zāģu skaidu kabūzītis ar vienu palielu čupiņu zāģu skaidām pie sienas. Lāde šeit? Zaķa draugi hintoja, lai kārtīgi apskatot Lādi - esot tā vērts. Nu, ko - jārok! Pēc brītiņa parādās koka cepurīte, vēl raciens un parādās kaut kas balts. Laikam jau tiešām Lāde. Un ir arī! Šoreiz tāda bāla, uz Lieldienu tematiku tā kā velk - pēc konkrētās salas akmens figūru tēliem. Nice!

Ārā ir satumsis, bet mums vēl azarts aizšaut uz Rīvas staciju. Internets te galīgi švaks, mēģinām offline navigāciju, bet tā rāda ceļu apkārt. Vai tad tiešām nevar nekur cauri izbraukt! Google atdzīvojas un savās kartēs rāda, ka var gan izbraukt. Maucam! Ik pa brīdim ceļš kļūst šaurāks, manāmi velk uz off-road un pēc viena pagrieziena Google liek mums griezties iekšā mājas pagalmā un caur to braukt iekšā mežā, kur nekā nav. Mājas meža vidū, pa sētu dzīvojas visādi zaķi, jenoti un tamlīdzīgas meža radības. Pamestas mājas? Laikam nē - caur logu var redzēt, ka iekšā spīd draudīgi sarkanas gaismas. Bet nav pazīmes, ka kāds būtu mājās. Labi, braucam tālāk - priekšā dubļains meža ceļš. Mēģinām apbraukt - priekšā vēl lielāki dubļi. Un tā kādu stundu mēģinām tikt cauri Alsungas purviem un mežiem līdz Rīvai otrā pusē, līdz atmetam ar roku, kad nonākam jau ļoti lielu dubļu priekšā. Kaut karietei ir pilnpiedziņa, iespēja palikt kaut kādā pakaļā, no kuras neviens tuvākajā laikā neizvilks, pārāk neiepriecina - mājas ar potenciālo traktoru ir pārāk tālu.

Milzīgs paldies #Centrālei & Co. par šo laukumu - ļoti labs sanācis. Un tradicionālais paldies mūsu glābējiem Zaķa draugu komandai par mūsu lažiņu piešpaktelēšanu.

Nē nu jā. Sākām ar to, ka gribējām nodarboties ar vieglu kanibālismu un uzēst karbonādes. Tas arī bija šī laukuma vadmotīvs.
Sākam ar Kuldīgu. Tornis - sit un skrien. Dažām vistām nepatīk augstums, bet ir svarīgi kontrolēt situāciju uz zemes. Vēl pat jūtamies brašas un aizejam aplūkot wanna be vistas - vimbas. Vainšteins arī tik pat ātrs kā olimpiādē. Ar nelielu loģistikas erroru dodamies pie garnadžiem. Tas arī hops - un gatavs. Uzēdam saimnieču gatavoto mielastu, pasveicinam piebraukušos un dodamies meklēt aizbraukušos jumtus. Te nu kaimiņmājas saimniekiem bija cirks par brīvu - kāpām, līdām, apmeklējām ķemertiņu, skaitot, ka 3 caurumu vietas, bet tikai divi caurumi. Čista būs! Ha! Šķita, ka aizbraucis ne tikai mīklas jumts, bet arī mūsējais. Tikmēr plāksnīte ņirdza pa visu estrādi, skatoties, kā mums nesanāk. Krietni uzgrillējām savas miesas saules pannā, izbaudījām neparasti skaisto ainavu un izteicām saimniekam variantu par to, cik jāmaksā nākamajai komandai, lai viņš pasaka priekšā. Ja kādam viņš tik daudz paprasīja - piedodiet.
Vistas jau arī ir spārnoti radījumi un ar lidojošiem objektiem esam uz "Tu", tāpēc lidostā viss veiksmīgi. Tālāk vistas nolemj iekarot augstākas virsotnes, atrod torni, izbrien cauri un bez lielām sāpēm dabon punktu. Saule jau zemu, burkšķ vēders un prasās kāds karfelīc. Domāts - darīts. Jau esam gatavas līst un krist izmisumā, bet pavisam ātri meklētais ir rokā. Šo ātrumu kompensē waze, kurš nolemj mums parādīt visas apriņķa sesku takas. Izbraucam aizvērtām acīm un ar dievpalīgu...
Šoreiz lādes mīklā komanda ir īpaši saliedēta. Kamēr pārējie, kartē skatoties, secina, ka vajag apmeklēt dižjūru, tad viena vista - laikam muļķe - min lādi. Viss necerēti veiksmīgi. Vistas ir putni un, lai gan tendēti atrasties uz zemes, tomēr allažiņ lūkojas augšup. Gribējām iekāpt stacijas bēniņos... Galā tomēr tikām un lepojamies, ka esam tikušas galā bez papildhintiem no centrāles - lai jau laivo cilvēki bez stulbiem jautājumiem. Prieka, līksmības un vispārēja prieka ietekmē, pilnīgā bomža skatā ieradāmies, pēc nosaukuma, krodziņā. Pēc fakta - glaunā kafejnīcā, kur savu vizitāciju nodēvējām par "bomži taras nodošanas svētkos". Karbonāde - garda. Laukums - brīnišķīgs. Dižjūra - uz vietas. Kauns - pazaudēts. Paldies! Tiekamies nākamreiz. Kluk-kluk.

Šoreiz viss sanāca +/- pēc grafika - 3 mīklas un pārsteidzošā kārtā arī lādes mīkla padodas bez hintiem, arī mezglu risinām diezgan raiti (paliekam pie sava, ka maksimālais lūzeris ir mirējs). Pie ciparu meklešanas izmisums piezagās tornī un estrādē, drāma pa ceļam uz kartupeļu pagrabu, jo vai tiešām jābrauc tik tālu… Galu galā šis tiek atzīts par laukuma foršāko punktu.
Tā kā grafikā sanāca iekļaut arī pusdienas Alsungā, sklandraušus uzēst, izmest mazu flekskuraiju pa Kuldīgu un redzēt lēkājošās vimbas, diena kopumā izdevusies! Paldies!

verī gud verī nais

Aprīlis nav viegls mēnesis, tāpēc īsti laiks tālajam, bet, mūsuprāt, skaistajam Goldingenas laukumam neatrodas. Pēc Pakavsaktas FTF skrējiena saprotam, ka baigi pietrūks 7nieks, tāpēc brīvprātīgi piesakāmies palikt rubas solā un tieši gada īsākajā naktī dodamies uz eksāmenu Goldingenā.

Mīklas ir atminētas. Galva bija jāpalauza par Rāceņu pili. Beigu beigās pavisam nejauši Kartupeļu pagrabs nāca pretī padomju kartē. Neērtā mezgla krustvārdu mīklu atminējām un Kaušu karjeru sazīmējām. Par Vainšteinu arī visu ko jaunu uzzinājām.

Garo ceļu līdz Goldingenai uzsākam astoņos vakarā un pirmo punktu paņemam 23:30. Pēc tam papriecājamies par skaisto skatu uz Kuldīgu no Pizas torņa. Tālāk dodamies pa Vainšteina pēdām, bet ātri saprotam, ka nebūs riktīgi, un tik pat ātri atrodam īsto lokāciju. Tālāk visi punkti grab&go. Migla mūs pavada visu laukumu, un dažbrīd līkumus nākas lasīt no Waze.

Lādes mīkla krīt ātri, un arī lokācija tiek ātri atpazīta, tomēr uz vietas kaut kas neiet kopā, līdz beidzot rubaks ierauga tās mistiskās ēkas Google maps. Dodamies iekšā, pie stenderes sasveicināmies ar BK un skaidu istabā ātri atrodam lādi.

Laukums pieveikts četrās stundās. Migla traucē izbaudīt saullēktu, bet ir gandarījums par nokārtoto eksāmenu.

Episkākā lokācija? Domas dalās, bet Rāceņu pils un Mazā Itālija noteikti pelnījušas ovācijas.

Tiekamies nākamajā sezonā! Lai skaista vasara!